CERN
Vikipēdijas raksts
| European Organization for Nuclear Research Organisation Européenne pour la Recherche Nucléaire |
|
|---|---|
 Dalībvalstis |
|
| Izveide | 1954. gada 29. septembrī |
| Galvenā mītne | Ženēva,  Šveice |
| Dalība | 20 dalībvalstis un 8 novērotājas |
| Ģenerāldirektors | Rolfs Dīters Heiers (Rolf-Dieter Heuer) |
| Tīmekļa vietne | cern.ch |
Eiropas kodolpētījumu organizācija (franču: Organisation Européenne pour la Recherche Nucléaire, angļu: European Organization for Nuclear Research), plašāk pazīstama kā CERN, ir starptautiska organizācija, kas nodarbojas galvenokārt ar daļiņu fizikas pētījumiem. Atrodas uz Francijas un Šveices robežas (), galvenais birojs atrodas Ženēvā. 1954. gadā to dibināja 11 Eiropas valstis.
CERN galvenais uzdevums ir nodrošināt daļiņu paātrinātājus un citu infrastruktūru augsto enerģiju fizikas pētījumiem. CERN atrodas liels datoru centrs, kas veic eksperimentos iegūto datu apstrādi. Šeit ir radīts vispasaules tīmeklis.
Zinātniskie sasniegumi [izmainīt šo sadaļu]
- 1973. gadā Gargameles pūslīšu kamerā atklātas neitrālās strāvas.[1]
- 1983. gadā atklāti W un Z bozoni UA1 un UA2 eksperimentos.[2]
- 1989. gadā noteikts vieglo neitrīno saimju skaits Lielajā elektronu-pozitronu paātrinātājā (LEP), darbojoties Z bozonu maksimumā.
- 1995. gadā izveidoti pirmie antiūdeņraža atomi PS210 eksperimentā.[3]
- 1999. gadā atklāts tiešs CP pārkāpums NA48 eksperimentā.[4]
- 2010. gadā izdalīti 38 antiūdeņraža atomi.[5]
Skatīt arī [izmainīt šo sadaļu]
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ CERN.ch (angliski). Public.web.cern.ch. Atjaunināts: 2010-11-20.
- ↑ CERN.ch La (angliski). Public.web.cern.ch. Atjaunināts: 2010-11-20.
- ↑ CERN.ch (angliski). Public.web.cern.ch. Atjaunināts: 2010-11-20.
- ↑ (1999) "V. Fanti et al." (angliski). Physics Letters B 465: 335. doi:10.1016/S0370-2693(99)01030-8. Bibcode: 1999PhLB..465..335F.
- ↑ Antihydrogen isolation (angliski). CNN.
 |
Šis ar organizācijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
