Oglekļa dioksīds

Oglekļa dioksīds
Oglekļa dioksīda struktūrformula ar starpatomu attālumu Oglekļa dioksīda molekulas modelis
Citi nosaukumi:	ogļskābā gāze, oglekļa (IV) oksīds, ogļskābes anhidrīds
CAS numurs:	124-38-9
Ķīmiskā formula:	CO2
Molmasa:	44,01 g/mol
Blīvums:	1,98 kg/m3
Kušanas temperatūra:	216 K (-57 °C)(zem spiediena 5,185 bar)
Viršanas temperatūra:	195 K (-78 °C) (sublimējas)
Šķīdība ūdenī:	1,45 g/l pie 25 °C, 100 kPa

Oglekļa dioksīds (CO₂) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu. Tā veidojas visu oglekli saturošo vielu degšanas procesos.

Atrašanās dabā

Oglekļa dioksīds nelielos daudzumos (ap 0,04%) ir sastopams Zemes atmosfērā. Palielināta oglekļa dioksīda koncentrācija izraisa siltumnīcas efektu. Lielākā daļa atmosfērā nonākušā oglekļa dioksīda tur nonāk sadedzinot oglekli saturošu kurināmo un no vulkāniem. Oglekļa dioksīds ir nepieciešams fotosintēzes procesam.

Iegūšana

Rūpnieciski iegūst no degšanas gāzēm un dabīgo karbonātu (dolomīta) sadalīšanās produktiem. Gāzu maisījumus laiž cauri kālija karbonāta šķīdumam, kurš saista ogļskābo gāzi, veidojot hidrogēnkarbonātu. Karsējot kālija hidrogēnkarbonāta šķīdums atbrīvo CO₂. Iegūto oglekļa dioksīdu uzglabā balonos.

Laboratorijas vajadzībām CO₂ iegūst, reaģējot karbonātiem vai hidrogēnkarbonātiem (piemēram, marmora gabaliņiem) ar skābēm (sālsskābi).

Īpašības

Šķīstot ūdenī (un reaģējot ar to), oglekļa dioksīds veido ogļskābi. Oglekļa dioksīds ir ogļskābes anhidrīds. Oglekļa dioksīds ir skābais oksīds un reaģē ar sārmiem un bāziskajiem oksīdiem. Atmosfēras spiedienā oglekļa dioksīds var būt tikai gāzveida vai cietā stāvoklī (lai sašķidrinātu šo vielu, nepieciešams vismaz 5 atm spiediens). Cietu oglekļa dioksīdu dēvē par sauso ledu.

Izmantošana

Pārtikas rūpniecībā lieto par konservantu un mīklas irdinātāju (E290). Sašķidrinātu ogļskābo gāzi (balonos zem spiediena 65-70 atm) lieto ugunsdzēšamajos aparātos un gāzēto dzērienu ražošanai, kā arī pneimatiskajos ieročos.

Sauso ledu izmanto par dzesējošu materiālu.