Ceļš uz nekurieni

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ceļš uz nekurieni
Lost-Higway-01.jpg
Oriģinālnosaukums Lost Highway
Žanrs psiholoģisks trilleris
krimināldrāma
mistērija
Režisors Deivids Linčs
Producents Mērija Svīneja
Scenārija autors Deivids Linčs
Berijs Džifords
Galvenajās lomās Bils Pulmens
Patrīcija Ārkete
Baltazars Getijs
Roberts Lodžija
Roberts Bleiks
Mūzika Andželo Badalamenti
Izdošana 1997. gada 15. janvāris
Ilgums 135 min
Valsts ASV
Valoda angļu
Budžets ~ $15,000,000
IMDb profils
Mākslas portāls / Kino vikiprojekts

"Ceļš uz nekurieni" (angļu: Lost Highway) ir 1997. gada psiholoģisks trilleris. Filmā ir izmantoti elementi no film-noir un šausmu filmu žanra ar sirreālu tēlainību un tematiku.

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Freds Medisons ir apsūdzēts savas sievas Renē slepkavībā un tiek notiesāts uz nāvi. Neilgu laiku pirms soda izpildes viņš noslēpumaini pazūd no nāvinieku kameras un viņa vietā atrod ar atmiņas zudumu sirgstošo Pītu Deitonu. Kā viņš nokļuva kamerā? Kā nozuda slepkava? Izlaists brīvībā Pīts mēģina atgriezties normālā dzīvē, bet tā vietā viņu sagaida neaprakstāmi satriecošs murgs iztēlei...

Interpretācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir vairāki interpretējumi par ko ir šī filma. Viens no atzītākajiem ir tāds, ka Pīts Deitons ir Freda Medisona otrā personības šķautne. Pēc sievas slepkavības un nokļūšanas cietumā, Freds piedzīvoja spēcīgu nervu sabrukumu, viņš nespēja pieņemt realitāti — to, ka ir brutāli nogalinājis savu sievu. Freds centās aizbēgt no realitātes, iegalvojot sev, ka vainīgais ir cits un vēlāk izveidojot sevi par iedomātu tēlu — Pītu, kas būtu pilnīgs pretstats viņam pašam — tāds, kāds Freds vēlējās būt. Freds bija greizsirdīgs, gļēvulīgs, nemākulīgs sadzīviskajās un intīmajās attiecībās, viņa dzīve bija rutīna. Pīts atšķirībā no Freda bija bezrūpīgs, izklaidīgs jaunietis, kuram neeksistēja nekādas robežas, kuram nebija nekādas pienākuma apziņas. Fredam izdevās aizbēgt no sevis, bet tikai uz kādu laiku, ik brīdi kādas ainas atgādināja par savu otro personību, kas beigās noveda līdz pilnīgam personības sabrukumam un esamības zudumam.

Skaņu celiņš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairākus gadus Trents Reznors bez rezultātiem mēģināja kontaktēties ar Deividu Linču, la redzētu, vai viņš būtu ieinteresēts viņa grupas Nine Inch Nails mūzikas videoklipa uzņemšanā.[1] Pēc viņa darba pie Natural Born Killers skaņu celiņa, Reznors saņēma zvanu no Deivida Linča, kurš prasīja, vai Reznors būtu arī ieinteresēts sakomponēt oriģinālo mūziku arī filmai "Ceļs uz nekurieni".[1] Reznors piekrita, un Linčs devās uz Ņūorleānu, kur mūziķis dzīvoja, un kopā viņi izveidoja mūziku filmas ainām, kur Medisoni skatās noslēpumainās videokasetes (dziesma The Perfect Drug), un ainām pašās filmas beigās (skaņdarbs "Driver Down") Reznors arī bija producents un sastādītājs filmas skaņu celiņam.[1]

Skaņu celiņam tika izvēlētas arī divas Rammstein dziesmas: "Heirate Mich" un "Rammstein". Grupa izmantoja kadrus un ainas no "Ceļš uz nekurieni" saviem vēlākajiem šo dziesmu videoklipiem.

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Blekvels, Marks (1997. gada februāris). "Sharp Electronics". Raygun.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]