Cekulainais jūras krauklis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Cekulainais jūras krauklis
Phalacrocorax aristotelis (Linnaeus, 1761)
Cekulainais jūras krauklis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Pelikānveidīgie (Pelecaniformes)
Dzimta Jūraskraukļu dzimta (Phalacrocoracidae)
Ģints Jūraskraukļi (Phalacrocorax)
Suga Cekulainais jūras krauklis (P. aristotelis)

Cekulainais jūras krauklis jeb Eiropas jūras krauklis, jeb zaļais jūras krauklis (Phalacrocorax aristotelis) ir pelikānveidīgo kārtas (Pelecaniformes) jūraskraukļu dzimtas (Phalacrocoracidae) jūras putns.

Cekulainais jūras krauklis dzīvo jūras krastos Eiropas rietumos un dienvidos, Āzijas dienvidrietumos un Āfrikas ziemeļos. Pasaulē šobrīd dzīvo apmēram 260 000 - 290 000 cekulaino jūras kraukļu[1]. Tas parasti ziemo savā mītnes zemē, izņemot tos putnus, kas dzīvo Eiropas rietumu ziemeļdaļā.

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cekulainais jūras krauklis ar labi saskatāmu dzelteno pazodi

Cekulainais jūras krauklis ir vidēji liels putns, 68 - 78 cm garš, spārnu atplētums 95 - 110 cm. Tam ir diezgan gara aste, kurā ir 12 lidspalvas. Pieaugušam putnam spalvas ir melnas ar dzeltenu pazodi. Riesta laikā cekulainajam jūras krauklim ir neliels cekuls, un uz krūšu spalvām ir metāliski zaļš spīdums. Atšķirībā no jūras kraukļa (Phalacrocorax carbo) cekulainais jūras krauklis ir mazāks, smalkāk veidots, tā knābis ir šaurāks un gaišāks. Jaunie putni ir pelēki.

Ieradumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cekulainais jūras krauklis barojas jūrā, un atšķirībā no jūras kraukļa tas ļoti reti ielido iekšzemē. Ziemu tas pavada jebkurā jūras krastā, ja tikai jūrā ir bagātīgi zivju resursi. Dienas laikā barojoties tas nolido lielus attālumus no savas ligzdas vietas.

Cekulainais jūras krauklis ir viens no dziļākajiem nirējiem starp jūras kraukļiem, jo ir dziļūdens zivju mednieks. Tas var ienirt līdz 45 metriem. Cekulainais jūras krauklis medī visa veida zivis, bet vislabprātāk tas medī smilšu zušus (Hyperoplus). Ir novērots, ka cekulainais jūras krauklis vidēji ienirst uz 20 - 45 sekundēm, un starp niršanām tas atpūšas apmēram 15 sekundes. Pirms ieniršanas putns nedaudz palecas, lai iegūtu papildus spēku.

Ligzdošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cekulainais jūras krauklis ar mazuļiem ligzdā uz klints

Cekulainais jūras krauklis ligzdo klinšainos jūras krastos, izmantojot klinšu dzegas un alas. Ligzda ir nekārtīga jūraszāļu vai zaru kaudze, kas tiek sacementēta kopā ar paša ekskrementiem - gvano. Ligzdošanas sezona cekulainajiem jūras kraukļiem ir salīdzinoši gara, kas sākas februāra beigās, bet dažiem putniem tikai maijā. Parasti tiek izdētas 3 olas. Mazuļi izšķiļas bez dūnām, un, lai saglabātu ķermeņa siltumu, tie pilnībā ir atkarīgi no vecākiem, apmēram 2 mēnešus.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cekulainajam jūras krauklim ir 3 pasugas[2]:

  • Ziemeļeiropas cekulainais jūras krauklis (Phalacrocorax aristotelis aristotelis) - Eiropas ziemeļrietumi (Atlantijas okeāna krasts)
  • Dienvideiropas cekulainais jūras krauklis (Phalacrocorax aristotelis desmarestii) - Eiropas dienvidrietumi, Āzijas dienvidrietumi, (Vidusjūras un Melnās jūras krasti)
  • Ziemeļāfrikas cekulainais jūras krauklis (Phalacrocorax aristotelis riggenbachi) - Ziemeļāfrikas jūras krasti

Pasugas viena no otras atšķiras ar knābja izmēriem, krūšu spalvu un jauno putnu kāju krāsu atšķirībām. Pēdējā laikā ir uzskats, ka Eiropas dienvidrietumu Atlantijas okeāna krasta cekulainie jūras kraukļi varētu būt ceturtā pasuga, bet tas vēl jāapstiprina ar papildus novērojumiem un pētījumiem[3].

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]