Centaura Alfa

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par zvaigžņu sistēmu. Par citām jēdziena Alpha Centauri nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Centaura Alfa atrašanās vieta

Centaura Alfa jeb Alpha Centauri ir Zemei vistuvāk esošā zvaigžņu sistēma, kas atrodas Centaura zvaigznājā. Tā ir trīskārša sistēma, kas sastāv no dubultzvaigžņu Centaura Alfa A un Centaura Alfa B sistēmas, ap kuru riņķo trešā, no Zemes ar neapbruņotu aci nesaskatāma, zvaigzne — sarkanais punduris Centaura Proksima (Proxima Centauri), kura atrodas 4,24 gaismas gadu attālumā no Saules sistēmas. Šeit jāatzīmē, ka abas galvenās šīs sistēmas zvaigznes — Centaura Alfa A un Centaura Alfa B — atrodas nedaudz tālāk no Saules nekā Centaura Proksima, proti, 4,37 gaismas gadus attālumā. Līdz ar to distance starp Centauru Proksimu un Centauru Alfa AB ir aptuveni 13 000 astronomiskās vienības, kas ir vienāds ar 400 reizes lielāku attālumu nekā Neptūns atrodas no Saules. Kopā ņemot, visas šīs trīs zvaigznes veido Centaura Alfas sistēmu, kas no Zemes ir novērojama kā trešā spožākā zvaigzne nakts debesīs.

Centaura Alfas sistēma[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Centaura Alfa A tāpat kā Saule ir klasificējama kā dzeltenais punduris, kura spektrālā klase ir G2V. Taču atšķirībā no Saules tā ir par 10% masīvāka. Arī tās rādiuss ir par 23% lielāks nekā Saulei, padarot to par lielāko zvaigzni Centaura Alfas sistēmā.[1]

Centaura Alfa B ir klasificējama kā oranžais punduris, kura spektrālā klase klase ir K1V. Savos izmēros tā ir mazāka gan par Centauru Alfu A, gan par Sauli — tās masa ir aptuveni 90% no Saules masas, kamēr rādiuss ir par 14% mazāks nekā Saulei.[2] Tomēr 2012. gadā astronomiem izdevās atklāt (tiesa vēl oficiāli neapstiprinātu) eksoplanētu, kas riņķo ap Centauru Alfu B. Planētai tika dots nosaukums Centaura Alfa Bb, taču tika aprēķināts, ka tās apriņķošanas periods bija tikai 3 dienas, kas nozīmēja, ka, riņķojot tik tuvu zvaigznei, tā bija pārlieku karsta, lai būtu apdzīvota — 1200°C. [3][4]

Centaura Alfa C jeb Centaura Proksima ir vismazākā no trim zvaigznēm, kuras spektrālā klase ir M5V. Tā ir klasificējama kā sarkanais punduris, līdz ar to tā ir salīdzinoši blāva zvaigzne. Tās masa ir tikai viena desmitā daļa no Saules masas, kas nozīmē, ka tā ir tikai 129 reizes masīvāka par JupiteruSaules sistēmas lielāko planētu.[5]

Skats no Centauras Alfa sistēmas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raugoties nakts debesīs, no Centauras Alfa sistēmas Saule būtu pamanāma Kasiopejas zvaigznājā. Turpretī Sīriuss paliktu kā spožākā zvaigzne nakts debesīs.

Ceļojums līdz Centaurai Alfa[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā Centaura Alfa ir vistuvākā zvaigžņu sistēma Saulei, pastāv iespēja, ka tālākā nākotnē tā būs pirmā pieturvieta starpzvaigžņu ceļojumiem Piena Ceļa galaktikā. Diemžēl 4,3 gaismas gadi ir pārlieku liels attālums, lai to sasniegtu tuvākajā laikā. Patlaban ātrākais cilvēces radītais objekts, kas pārvietojas atklātā kosmosā, ir amerikāņu starpzvaigžņu zonde Voyager-1 — taču tai būtu nepieciešami vismaz 73 000 gadi, lai sasniegtu Centaura Alfas sistēmu. Arī konvencionālās raķetes šajā gadījumā nespētu samazināt ceļojuma laiku — ar tām būtu nepieciešami vismaz 165 000 gadi, lai sasniegtu Centaura Alfas sistēmu.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Kervella, Pierre; Thevenin, Frederic (March 15, 2003). "A Family Portrait of the Alpha Centauri System". ESO. Archived from the original on 16 June 2008.
  2. Kervella, Pierre; Thevenin, Frederic (March 15, 2003). "A Family Portrait of the Alpha Centauri System". ESO. Archived from the original on 16 June 2008.
  3. Hand, Eric. The exoplanet next door: Earth-sized world discovered in nearby α Centauri star system. October 16, 2012.
  4. Wall, Mike. Discovery! Earth-Size Alien Planet at Alpha Centauri Is Closest Ever Seen. October 16, 2012.
  5. Kervella, Pierre; Thevenin, Frederic (2003-03-15). "A Family Portrait of the Alpha Centauri System". ESO. Archived from the original on 7 June 2007.