Centrālās lielvalstis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Centrālo lielvalstu propagandas kartiņa par godu Osmaņu sultāna Mehmeda V pasludināto džihādu pret Angliju, Krieviju un Franciju. Attēlā no kreisās: Vācijas imperators Vilhelms II, Austroungārijas imperators Francis Jozefs I un sultāns Mehmeds V.
Militārās savienības Eiropā, 1914. Centrālās lielvalstis violetā krāsā, Antantes — pelēkā un neitrālās — dzeltenā.

Centrālās lielvalstis (vācu: Mittelmächte, turku: İttifak Devletleri, bulgāru: Централни сили) jeb Četrsavienība bija četru valstu savienība Pirmajā pasaules karā, kas karoja pret Eiropas sabiedrotajiem (Antanti). Centrālo lielvalstu savienībā ietilpa Vācijas impērija, Austroungārija, Osmaņu impērija un Bulgārijas cariste. Nosaukums cēlies no valstu ģeogrāfiskā novietojuma Eiropas centrālajā daļā, starp Krievijas impēriju austrumos un Franciju un Lielbritāniju rietumos.

Vācija un Austroungārija par sabiedrotajiem kļuva 1879. gada 7. oktobrī bet 1882. gada 20. maijā tām pievienojās Itālijas Karaliste, izveidojot Trejsavienību. Pirmā pasaules kara sākumā Itālija, kura vēlējās iegūt itāļu apdzīvotos Austroungārijas novadus, noraidīja Vācijas un Austroungārijas prasību iesaistīties karā. Itāļu puse to pamatoja ar to, ka karu ir pieteikusi un sākusi Austrija, nevis Serbija, un tādējādi šis karš nav ar aizstāvības nolūku. 1915. gada 23. maijā Itālija iesaistījās karā Antantes pusē. Kad 1914. gada augustā Osmaņu impērija sāka karu pret Krieviju Aizkaukāzā, pārējās Antantes locekles (Francijas un Lielbritānijas) pieteica tai karu. 1915. gada oktobrī Bulgārija, revanšējoties par sakāvi Otrajā Balkānu karā, iebruka Serbijā un iesaistījās karā pret Antanti.

Ar mērķi vājināt pretiniekus, Centrālās lielvalstis atbalstīja mazākumtautību nacionālistu pretestības kustības, piemēram, īru 1916. gada aprīļa Lieldienu sacelšanās Dublinā atsaucās uz Centrālājām lielvalstīm kā uz saviem "cēlajiem sabiedrotajiem Eiropā".

1918. gada 29. septembrī, uzreiz pēc Antantes karaspēka iebrukuma Maķedonijā, Bulgārija parakstīja pamiera līgumu ar Antanti. Osmaņu impērija padevās 30. oktobrī, kad briti un arābi bija ieņēmuši Palestīnas reģionu un Sīriju. Austrija un Ungārija atsevišķi pārtrauca karadarbību novembra pirmajā nedēļā, pēc Habsburgu impērijas iziršanas. Pēc Beļģijas, Lielbritānijas, Francijas un ASV ofensīvas pret vācu karaspēku ziemeļaustrumu Francijā un Beļģijā arī Vācija 11. novembrī parakstīja Kompjeņas pamiera līgumu.

Centrālo lielvalstu padošanās datumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 29.09.1918. — Bulgārijas cariste;
  • 30.10.1918. — Osmaņu impērija;
  • 04.11.1918. — Austroungārija;
  • 11.11.1918. — Vācijas impērija.