Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība

Šis raksts ir par Saeimā pārstāvētu partiju, Zaļo un Zemnieku savienības biedri. Par Latvijas starpkaru perioda partiju skatīt rakstu Latviešu Zemnieku savienība.

Šis raksts ir par Saeimā pārstāvētu partiju, Zaļo un Zemnieku savienības biedri. Par mūsdienu partiju, kas Saeimā nav pārstāvēta skatīt rakstu Latviešu Zemnieku savienība (1993).

Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība

Vadītājs	Augusts Brigmanis
Dibināta	1991. gada 16. februārī
Ideoloģija	labēji centriska partija, agrāra, konservatīva
Eiroparlamentā	nav
Saeimā	pozīcijā, 5 deputāti (ZZS frakcijā)
Ministri	nav
Pašvaldībās	vada: Aizpute Alūksne Auce Baldone (koal.) Ikšķile Ilūkste Jelgava Kandava Krāslava (koal.)
Mājaslapa	lzs.lv
Skatīt arī	Latvijas politika Partijas Latvijā

Latvijas Zemnieku savienība ir centriska politiska partija Latvijas Republikā, dibināta 1991. gadā. Partija sevi uzskata par 1917. gadā dibinātās Latviešu Zemnieku savienības pēcteci.

Satura rādītājs

1 Biedri
- 1.1 Vadība
2 Partijas pārstāvība vēlētajās varas iestādēs
3 Darbība
4 Atsauces
5 Literatūra
6 Ārējās saites

Biedri [izmainīt šo sadaļu]

2010. gada martā partijā bija 1 700 biedri.^[1]

Vadība [izmainīt šo sadaļu]

Partiju vada priekšsēdētājs Augusts Brigmanis (pirmais vietnieks ir Mārtiņš Roze, vietnieks — LZS Vidzemes koordinators, 10.Saeimas deputāts Vitauts Staņa) un ievēlētā valde: Kārlis Albergs, Miervaldis Krotovs, Māris Niklass, Stefans Rāzna, Dagnija Staķe un Staņislavs Šķesters.

Partijas pārstāvība vēlētajās varas iestādēs [izmainīt šo sadaļu]

Augstākajā Padomē [izmainīt šo sadaļu]

Nodibinoties LZS, tās biedriem Augstākajā Padomē radās iespēja izveidot patstāvīgu 7 deputātu frakciju. 4 no šīs frakcijas deputātiem darbojās AP Lauksaimniecības komisijā.

Saeimā [izmainīt šo sadaļu]

5. Saeimas vēlēšanās
6. Saeimas vēlēšanās — 3 deputātu vietas (no LZS, LKDS un LDP apvienības)
7. Saeimas vēlēšanās — neiekļuva
8. Saeimas vēlēšanās — 7 deputātu vietas (9,5% balsu, 12 deputātu vietas Zaļo un Zemnieku savienības sastāvā), par deputātiem kļuva Augusts Brigmanis, Vilnis Edvīns Bresis, Ingrīda Ūdre, Pēteris Kalniņš, Staņislavs Šķesters, Andis Kāposts un Jānis Strazdiņš (kamēr LZP pārstāvis Indulis Emsis vadīja valdību, par Saeimas deputātu no LZS bija Visvaldis Skujiņš)
9. Saeimas vēlēšanās — 12 deputātu vietas (18 deputātu vietas Zaļo un Zemnieku savienības sastāvā), par deputātiem kļuva Uldis Augulis, Andris Bērziņš, Vilnis Edvīns Bresis, Augusts Brigmanis, Pēteris Hanka, Andis Kāposts, Pauls Putniņš, Mārtiņš Roze, Ligita Silaraupa, Jānis Strazdiņš, Viktors Ščerbatihs, Staņislavs Šķesters un Gunārs Upenieks

Kopš 2002. gada novembra, kad darbu uzsāka 8. Saeima, LZS pārstāvēja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un labklājības ministre Dagnija Staķe (vienīgie ministri, kas darbojušies nepārtraukti visās valdībās 8. Saeimas laikā — gan Einara Repšes, gan Induļa Emša, gan Aigara Kalvīša vadītajos ministru kabinetos).

Pirmā Dombrovska valdība strādāja 4 ZZS ministri — Uldis Augulis, Jānis Dūklavs, Tatjana Koķe un Dagnija Staķe, otrā Dombrovska valdība — Uldis Augulis, Jānis Dūklavs, Rolands Broks un Ilona Jurševska.

Pašvaldībās [izmainīt šo sadaļu]

2005. gada pašvaldību vēlēšanās LZS zaudēja pozīcijas daudzās Latvijas pilsētās, tomēr vairāk nekā 100 pašvaldību vadītāji, vairāk kā 200 pašvaldību deputātu, 11 no 26 rajonu padomēm turpināja vadīt LZS pārstāvji.

Darbība [izmainīt šo sadaļu]

1990. gada janvārī izveidotajā partijas dibināšanas iniciatīvas grupu veidoja Jānis Kinna, vecbiedri Arvīds Kalējs un Edvīns Kļaviņš, lauksaimniecības ekonomists Arturs Boruks, zemes ierīkotājs Oļģerts Leščinskis, jurists Vilnis Grasis. LZS darbības atjaunošanas konference notika 1990. gada 5. jūlijā, kurā piedalījās 384 biedri (no tiem 32 vecbiedri). LZS pirmais kongress sanāca 1991. gada 16. februārī.

Bezpartijiskā deputāta Oskara Grīga 5. Saeimas vēlēšanu iekļaušana vēlēšanu sarakstā izprovocēja vairāku valdes locekļu aiziešanu un gala rezultātā — Latviešu Zemnieku savienības rašanos. 1994. gadā, izejot no koalīcijas ar Latvijas Ceļu, LZS nokļuva opozīcijā. Nedemokrātiska valdes gribas uztiepšana 1998. gada kongresā izprovocēja citādi domājošo politiķu Gundara Bērziņa, Edmunda Krastiņa, Riharda Pīka, Ata Slaktera un Aigara Kalvīša aiziešanu no partijas. Visi pieci togad pievienojās jaunizveidotajai Tautas partijai.

2000. gada vasarā LZS politiskajā vadībā tika organizēts zemnieku pikets un ceļu blokāde robežpunktos piespieda valdību respektēt Lauksaimniecības likumā nostiprinātās zemnieku tiesības. 2002. gadā LZS un Latvijas Zaļā partija izveidoja vēlēšanu apvienību (Zaļo un Zemnieku savienība), kas sekmīgi startēja vēlēšanās. Šī sadarbība turpinās joprojām. Gatavojoties 9. Saeimas vēlēšanām, 2006. gada kongresā LZS pieņēma jaunu partijas programmu. Turpināja sadarbību ar LZP un noslēdza sadarbības līgumu ar reģionālo partiju "Latvijai un Ventspilij", kuru vada Ventspils mērs Aivars Lembergs.

2007. gada marta beigās gadskārtējā LZS kongresā tika pārvēlēta partijas vadība un valde. 2010. gada un 2011. gada Saeimas vēlēšanās partija atkal startēja kopā ar LZP un "Latvijai un Ventspilij".