Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par Saeimā pārstāvētu partiju, Zaļo un Zemnieku savienības biedri. Par Latvijas starpkaru perioda partiju skatīt rakstu Latviešu Zemnieku savienība.
Šis raksts ir par Saeimā pārstāvētu partiju, Zaļo un Zemnieku savienības biedri. Par mūsdienu partiju, kas Saeimā nav pārstāvēta skatīt rakstu Latviešu Zemnieku savienība (1993).
Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība
LaZe.png
Vadītājs Augusts Brigmanis
Dibināta 1991. gada 16. februārī
Ideoloģija labēji centriska partija, agrāra, konservatīva
Eiroparlamentā nav
Saeimā pozīcijā, 5 deputāti (ZZS frakcijā)
Ministri nav
Pašvaldībās vada:
Aizpute
Alūksne
Auce
Baldone (koal.)
Ikšķile
Ilūkste
Jelgava
Kandava
Krāslava (koal.)
Mājaslapa lzs.lv
Skatīt arī Latvijas politika

Partijas Latvijā

Latvijas Zemnieku savienība ir centriska politiska partija Latvijas Republikā, dibināta 1991. gadā. Partija sevi uzskata par 1917. gadā dibinātās Latviešu Zemnieku savienības pēcteci.

Biedri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gada martā partijā bija 1 700 biedri.[1]

Vadība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partiju vada priekšsēdētājs Augusts Brigmanis (pirmais vietnieks ir Uldis Augulis, vietnieks — Jelgavas pilsētas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš) un ievēlētā valde: Ilona Jurševska, Jānis Rāzna, Sandra Daudziņa, Daiga Jurēvica, Dagnija Staķe, Stefans Rāzna, Aivars Dronka, Vineta Ķine, Aivars Mucenieks un Skaidrīte Pilāte.

Partijas pārstāvība vēlētajās varas iestādēs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augstākajā Padomē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nodibinoties LZS, tās biedriem Augstākajā Padomē radās iespēja izveidot patstāvīgu 7 deputātu frakciju. 4 no šīs frakcijas deputātiem darbojās AP Lauksaimniecības komisijā.

Saeimā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valdībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2002. gada novembra, kad darbu uzsāka 8. Saeima, LZS pārstāvēja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un labklājības ministre Dagnija Staķe (vienīgie ministri, kas darbojušies nepārtraukti visās valdībās 8. Saeimas laikā — gan Einara Repšes, gan Induļa Emša, gan Aigara Kalvīša vadītajos ministru kabinetos).

Pirmā Dombrovska valdība strādāja 4 ZZS ministri — Uldis Augulis, Jānis Dūklavs, Tatjana Koķe un Dagnija Staķe, otrā Dombrovska valdība — Uldis Augulis, Jānis Dūklavs, Rolands Broks un Ilona Jurševska.

Pašvaldībās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005. gada pašvaldību vēlēšanās LZS zaudēja pozīcijas daudzās Latvijas pilsētās, tomēr vairāk nekā 100 pašvaldību vadītāji, vairāk kā 200 pašvaldību deputātu, 11 no 26 rajonu padomēm turpināja vadīt LZS pārstāvji.

Darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1990. gada janvārī izveidotajā partijas dibināšanas iniciatīvas grupu veidoja Jānis Kinna, vecbiedri Arvīds Kalējs un Edvīns Kļaviņš, lauksaimniecības ekonomists Arturs Boruks, zemes ierīkotājs Oļģerts Leščinskis, jurists Vilnis Grasis. LZS darbības atjaunošanas konference notika 1990. gada 5. jūlijā, kurā piedalījās 384 biedri (no tiem 32 vecbiedri). LZS pirmais kongress sanāca 1991. gada 16. februārī, kurā par pirmo partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Aivars Berķis.

Bezpartijiskā deputāta Oskara Grīga 5. Saeimas vēlēšanu iekļaušana vēlēšanu sarakstā izprovocēja vairāku valdes locekļu aiziešanu un gala rezultātā — Latviešu Zemnieku savienības rašanos. 1994. gadā, izejot no koalīcijas ar Latvijas Ceļu, LZS nokļuva opozīcijā. Nedemokrātiska valdes gribas uztiepšana 1998. gada kongresā izprovocēja citādi domājošo politiķu Gundara Bērziņa, Edmunda Krastiņa, Riharda Pīka, Ata Slaktera un Aigara Kalvīša aiziešanu no partijas. Visi pieci togad pievienojās jaunizveidotajai Tautas partijai.

2000. gada vasarā LZS politiskajā vadībā tika organizēts zemnieku pikets un ceļu blokāde robežpunktos piespieda valdību respektēt Lauksaimniecības likumā nostiprinātās zemnieku tiesības. 2002. gadā LZS un Latvijas Zaļā partija izveidoja vēlēšanu apvienību (Zaļo un Zemnieku savienība), kas sekmīgi startēja vēlēšanās. Šī sadarbība turpinās joprojām. Gatavojoties 9. Saeimas vēlēšanām, 2006. gada kongresā LZS pieņēma jaunu partijas programmu. Turpināja sadarbību ar LZP un noslēdza sadarbības līgumu ar reģionālo partiju "Latvijai un Ventspilij", kuru vada Ventspils mērs Aivars Lembergs.

2007. gada marta beigās gadskārtējā LZS kongresā tika pārvēlēta partijas vadība un valde. 2010. gada un 2011. gada Saeimas vēlēšanās partija atkal startēja kopā ar LZP un "Latvijai un Ventspilij".

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Mednis I. Partiju laiki Latvijā (1988-2002). — R.: Drukātava, 2007. ISBN 978-9984-798-20-2 — 339.—348. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]