Cilvēka temperaments

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Temperaments (latīņu: temperamentum - pareizais samērs) ir noturīgs cilvēka individuālo psihodinamisko īpašību kopums (motoriskās reakcijas ātrums, ierosas un aiztures intensitāte, mobilitāte un līdzsvarotība), kas izpaužas viņa darbībā, rīcībā un uzvedībā. Priekšstats par temperamentu ir pats senākais psiholoģijā. Šo jēdzienu ieviesa sengrieķu ārsts un filozofs Hipokrats pirms apmēram 2,5 tūkstošiem gadu. Hipokrats bija pirmais, kas pievērsa uzmanību atšķirībām cilvēku uzvedībā, izturēšanās stilā un pārdzīvojumos. Viņš bija arī pirmais, kas mēģināja iedalīt cilvēkus pēc viņu izturēšanās rakstura četros tipos un deva tiem apzīmējumus, kuri tiek izmantoti arī mūsdienās, kaut gan uzskati par to veidošanos ir mainījušies: melanholiķis, flegmatiķis, sangviniķis un holeriķis.

Četri tradicionālie temperamenta pamattipi: holēriķi, melanholiķi, sangviniķi un flegmatiķi

Temperamenta tipi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Temperamentu iedala četros pamattipos:

  • Melanholiķi
  • Flegmatiķi
  • Sangviniķi
  • Holeriķi

Cilvēku ar vienu spilgti izteiktu temperamenta tipu nav daudz, visbiežāk izpaužas jauktu temperamenta tipu iezīmes. Saskaņā ar Hansa Aizenka teoriju cilvēka temperamentu nosaka divi pamatrādītāji: introversija un ekstraversija, emocionāla noturība jeb emocionāla līdzsvarotība. Introversijas - ekstraversijas iezīmes ir ļoti plaši lietotas psiholoģijā. Tos 1921. gadā ieviesa Karls Gustavs Jungs.

  • introverts (šai kategorijai pieskaita melanholiķus un flegmatiķus)
  • ekstraverts (pie šīs kategorijas pieder sangviniķi un holeriķi)


Melanholiķi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šis temperamenta tips ir izteikti izturēts. Jūtās ir izteikts dziļums un pastāvība, tās tiek vāji izrādītas, ir emocionāla savaldība. Nosliece uz intimitāti. Grūtības sociālo kontaktu veidošanā un jaunu draugu iegūšanā. Klusināta balss, bailes radīt troksni. Pārmērīga jūtība pret sāpēm. Viņam ir grūti ilgstoši koncentrēties, mīl aizsapņoties. Spēcīga ārēja iedarbība uz melanholiķi izsauc bremzējošu reakciju, ilgstoši var nolaisties rokas strādāt. Viņam ir apspiesta domāšana un runāšana, kautrīgs, nedrošs, neizlēmīgs. Normālos apstākļos melanholiķis ir saturīgs cilvēks un veiksmīgi tiek galā ar dzīves izvirzītajiem uzdevumiem. Pie nelabvēlīgiem apstākļiem melanholiķis var kļūt par noslēgtu, bailīgu, uztrauktu, viegli ievainojamu cilvēku, ar tieksmi uz negatīviem iekšējiem pārdzīvojumiem, var pazaudēt dzīves jēgu.

Flegmatiķi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raksturīga ļoti zema aktivitāte. Runa un mīmika ir mierīga, darbība līdzsvarota un lēna. Jūtas ir dziļas un pastāvīgas. Atslābinātība stājā un kustībās, mīl komfortu, labi paēst, daudz gulēt. Pret apkārtējiem cilvēkiem ir pieklājīga un laipna izturēšanās. Neatlaidīgs un pacietīgs darba rūķis, viņš reti kad izrāda neapmierinātību, nav tieksme uz afektiem. Pirms lēmumu pieņemšanas izvērtē savus spēka un resursu iespējas. Iesākto lietu vienmēr noved līdz galam. Sabiedrībā ir vidēji aktīvs, nemīl tukšas sarunas, taupa spēkus un cenšas tos lieki netērēt. Raksturīga stabila un nemainīga domāšana, stingri turas pie sava viedokļa, nemaina dzīvē pieņemtos lēmumus. Nelabvēlīgos apstākļos flegmatiķis ir vienaldzīgs pret apkārtējiem, slinks, ar nabadzīgi izteiktām emocijām, ar tieksmi dzīvot pēc vecajiem paradumiem.

Sangviniķi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viegli atrod kontaktu ar nepazīstamiem cilvēkiem, daudz mīl uzturēties sabiedrībā, ātri pielāgojas jauniem apstākļiem. Ar labu humora izjūtu, nepārspējams runas talants, dzīvespriecīgs, ar lielu enerģiju un labas aktiera dotības. Jūtas ātri parādās un tikpat ātri arī izzūd, tās ir mainīgas un nepastāvīgas, emocionālie pārdzīvojumi nav dziļi, tie ir virspusēji. Ir izteikta mīmika, vitāls kustībās. Ilgojas pēc jauniem iespaidiem, savus impulsus pietiekoši neregulē, nemāk izveidot noteiktu dzīves ritmu un pie tā pieturēties. Darbā strādā haotiski, nav noteiktas darba sistēmas, tā iemesla dēļ nevar veiksmīgi izpildīt pienākumus, kuri prasa noteiktu spēka patēriņu, ilgstošu un metodisku pieeju. Trūkst nopietnu mērķu, dziļu domu. Pieņemtie lēmumi tiek bieži mainīti, ir nepastāvīgs un svārstīgs.

Holēriķi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atšķiras ar paaugstinātu uzbudinātību. Raksturīgas ātras kustības un ātra darbība, izteikts spēks un impulsivitāte. Spilgti izteikti emocionālie pārdzīvojumi. Nelīdzsvarotības dēļ aizraujas ar lietām, kurās cenšas ielikt visu spēku, rezultātā iztukšojas vairāk nekā drīkstētu, atpūta ar darbu nav sabalansēta. Tieksme pēc kundzības un izteikta varaskāre. Nosliece uz risku, agresivitāti un uzstājību. Pārliecinoša stāja. Mīl fizisko slodzi un aktīvu dzīvesveidu. Dziļi izteikta tieksme pēc jauniem iespaidiem. Ir daudzpusīgas intereses. Temperaments izpaužas iniciatīvā, principialitātē un enerģiskumā. Ja holēriķim ir sveša garīgā dzīve, tad temperaments bieži izpaužas nervozitātē, haotiskumā, negaidītās dusmu lēkmēs, afektivitātē, ir neadekvāta uzvedība krīzes situācijās.