Cilvēktiesības Latvijā

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Latvija
Coat of Arms of Latvia.svg

Šis raksts ir daļa no sērijas:
Latvijas politika
Satversme
Ministru kabinets
Saeima
Vēlēšanas
Politiskās partijas
Cilvēktiesības
Citi raksti
Latvijas portāls
s • d • r

Cilvēktiesības Latvijā ir nostiprinātas Satversmes 8. nodaļā "Cilvēka pamattiesības",[1] kas ir pieņemta 1998. gadā un sastāv no 28 pantiem. Tā ietver gan pirmās, gan otrās paaudzes cilvēktiesības, kā arī vairākas trešās paaudzes cilvēktiesības: personu, kuras pieder pie mazākumtautībām, tiesības, un tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. 116. pants nosaka vērtības, kuru aizsardzībai pieļaujami vairāku cilvēktiesību ierobežojumi: tās ir citu cilvēku tiesības, demokrātiskā valsts iekārta, sabiedrības drošība, labklājība un tikumība.

Līdz Satversmes 8. nodaļas pieņemšanai pamatdokuments cilvēktiesību jomā Latvijā bija 1991. g. Konstitucionālais likums "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi".[2]

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Iestādes

Kopš 1990. gada, parlamentā pastāv cilvēktiesību komisija (sākotnēji to sauca par Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisiju,[3]pašlaik — par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju[4]).

Kopš 1996. gada darbojas Satversmes tiesa; privātpersonas var vērsties pie tās kopš 2001. gada.[5]

1993.—1995. g. pastāvēja cilvēktiesību valsts ministra amats.[6][7] 1998. gadā tika izveidots Ministru kabineta pārstāvja staptautiskajās cilvēktiesību institūcijās amats.[8]

1995. gadā tika dibināts Valsts cilvēktiesību birojs,[9] kas kopš 2007. gada ir pārveidots par Tiesībsarga biroju.

[izmainīt šo sadaļu] Latvija starptautiskajā cilvēktiesību sistēmā

Uz 2010. gada 1. janvāri Eiropas Cilvēktiesību tiesa taisīja (sākot no 2001. gada) 41 spriedumu lietās pret Latviju, 34 no tiem konstatējot Eiropas Cilvēktiesību konvencijas vai tās protokolu pārkāpumus[10] (pirmais spriedums pēc būtības — Podkolzina pret Latviju, ECT Lielā palāta izskatīja pēc būtības lietas Sļivenko pret Latviju, Andrejeva pret Latviju, Ždanoka pret Latviju un Kononovs pret Latviju). 2010. g. lietās pret Latviju taisīti vēl 4 spriedumi, no kuriem 3 konstatēti pārkāpumi.[11]

ANO Cilvēktiesību komiteja uz 2010. gada beigām sniedza savus apsvērumus četrās lietās pret Latviju, divās no tām konstatējot Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām pārkāpumus (Ignatāne pret Latviju, Raihman pret Latviju). 2001. gadā Latvija ieviesa pastāvīgo ielūgumu visām ANO Cilvēktiesību padomes (toreiz — Komisijas) speciālajām procedūrām.[12] 1990. g. netipiskā solī Latvija pievienojās Vispārējai Cilvēktiesību deklarācijai: tiesību doktrīnā un Satversmes tiesas praksē secināts, ka līdz ar to Latvijai ir saistošas šajā deklarācijā ietvertās normas.[13]

[izmainīt šo sadaļu] Dalība cilvēktiesību pamatlīgumos

ANO galvenie līgumi[14] Latvijas dalība Eiropas Padomes galvenie līgumi[15] Latvijas dalība
Starptautiskā konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu Pievienošanās 1992. g., paziņojums par individuālo sūdzību pieļaušanu nav izdarīts. Eiropas Cilvēktiesību konvencija (ECK) Ratifikācija 1997. g.
Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) Pievienošanās 1992. g. ECK 1. protokols Ratifikācija 1997. g.
Fakultatīvais protokols (ICCPR) Pievienošanās 1994. g. ECK 4. protokols Ratifikācija 1997. g.
Otrais fakultatīvais protokols (ICCPR) Nav parakstīts ECK 6. protokols Ratifikācija 1999. g.
Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām Pievienošanās 1992. g. ECK 7. protokols Ratifikācija 1997. g.
Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) Pievienošanās 1992. g. ECK 12. protokols Parakstīts 2000. g.
Fakultatīvais protokols (CEDAW) Nav parakstīts ECK 13. protokols Ratifikācija 2012. g.
Konvencija pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem (CAT) Pievienošanās 1992. g., paziņojums par individuālo sūdzību pieļaušanu nav izdarīts. Eiropas Sociālā harta (ESC) Ratifikācija 2002. g.
Fakultatīvais protokols (CAT) Nav parakstīts 1988. g. papildu protokols (ESC) Parakstīts 1997. g.
Konvencija par bērna tiesībām (CRC) Pievienošanās 1992. g. 1995. g. papildu protokols (ESC) Nav parakstīts
Fakultatīvais protokols par bērnu iesaistīšanu konfliktos (CRC) Ratifikācija 2005. g. Pārskatītā Eiropas Sociālā harta Parakstīta 2007. g.
Fakultatīvais protokols par bērnu tirdzniecību, prostitūciju un pornogrāfiju (CRC) Ratifikācija 2006. g. Eiropas konvencija par spīdzināšanas, antihumānas un personu pazemojošas izturēšanās vai soda novēršanu Ratifikācija 1998. g.
Konvencija viesstrādnieku un viņu ģimenes locekļu aizsardzībai Nav parakstīta Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu harta Nav parakstīta
Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD) Ratifikācija 2010. g. Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību Ratifikācija 2005. g.
Fakultatīvais protokols (CRPD) Ratifikācija 2010. g. Konvencija cilvēktirdzniecības apkarošanai Ratifikācija 2008. g.

[izmainīt šo sadaļu] Jaunākie dokumenti ziņojumu procedūrās

Ekspertu iestāde Valsts ziņojums Ekspertu iestādes dokuments Valsts atsauksme
Cilvēktiesību komiteja 2002[16], 2009[17] 2003[18] 2004[19]
Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja 200?[20] 2008[21] .
Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja 2008[22] 2003[23] .
Komiteja pret spīdzināšanu 200? 2008.[24] 2008[25]
Bērna tiesību komiteja 2005[26]. 2006[27] .
Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja 2004[28] 2004[29] .
Eiropas sociālo tiesību komiteja 2009[30] 2010[31] .
Eiropas Komiteja spīdzināšanas novēršanai nav paredzēts 2004[32] 2008[33]
VKNMA Konsultatīvā komiteja 2006[34] 2008[35] 2009[36]
Eiropas komisija pret rasismu un neiecietību nav paredzēts 2012[37] 2012[38]

[izmainīt šo sadaļu] Līdzdalības un sociāli ekonomisko tiesību īstenošanas rādītāji

Starp 2009. g. ievēlētiem municipāliem deputātiem sievietes veido 35,5%, mazākumtautību pārstāvji un personas, kas nenorādīja tautību — 20,3 %.[39] Starp 100 2006. g. ievēlētiem Saeimas deputātiem sieviešu bija 19, mazākumtautību pārstāvju un personu, kas nenorādīja tautību — 24.[40] 2009.-2010. gadu mijā mazākumtautības veidoja 40,6 % no Latvijas iedzīvotājiem (un 28,2% no pilsoņiem)[41], sievietes — 53,9 %.[42]

2011. g. maijā iztikas minimums sastādīja 176,11 latus,[43], minimālā alga — 200 lati pirms nodokļu nomaksas (144,75 lati pēc nodokļu nomaksas bez apgādājamiem, 162,25 lati ar 1 apgādājamo)[44]kopš 2011. g.[45]) un minimālā vecuma pensija — 49,5 latus.[46] Vidējā vecuma pensija 2010. g. novembrī — 183,40 lati.[47] Strādājošo vidējā neto darba samaksa 2010. g. septembrī sasniedza 315 latus, svārstoties no 226 latiem Latgalē līdz 357 latiem Rīgā.[48]

Bezdarba līmenis ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū 2011. g. maija beigās sastādīja 13,2 % pēc Nodarbinātības valsts aģentūras aprēķiniem, svārstoties no 9,9 % Rīgas reģionā līdz 21,7 % Latgalē.[49]

Gaidāmais jaundzimušo mūža garums 2011. gadā pēc ASV CIP vērtējuma sasniedza 72,68 gadus.[50] 2009. g. gultu skaits slimnīcās uz 10 000 iedzīvotāju — 64,0; ārstu skaits uz 10 000 iedzīvotāju — 35,4; ambulatoro apmeklējumu skaits uz 1 iedzīvotāju — 5,6.[51]

Obligāta ir pirmsskolas izglītības un pamatizglītība (9 klases), publiskajās skolās saskaņā ar Satversmes 112. pantu arī vidējā izglītība (līdz 12. klasei) ir bezmaksas. Tomēr pēc Tiesībsarga vērtējuma bezmaksas izglītības konstitucionālais princips tiek pārkāpts, pastāvot praksei, kad vecākiem jāiegādājas mācību grāmatas par savu naudu.[52] Pēc 2000. g. tautas skaitīšanas datiem, 13,9 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā bija augstākā izglītība.[53] 2009. g. no pamatskolas beidzējiem mācības turpināja 96,5%, no vidusskolas beidzējiem — 68,7%.[54]

[izmainīt šo sadaļu] Latvijas specifiskie jautājumi

Pamatraksts: Nepilsoņi (Latvija)
Pamatraksts: Krievu valoda Latvijā

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, daudzi Latvijas iedzīvotāji netika atzīti par tās pilsoņiem. Pēc 2011. g. sākuma datiem, tā saucamie nepilsoņi (vairāk nekā 99 % — mazākumtautību parstāvji, pārsvarā krievi) ir vairāk nekā 14 % iedzīvotāju. Krievu valoda, kas saskaņā ar 2000. gada tautas skaitīšanas datiem ir dzimtā vairāk nekā 37 % iedzīvotāju, Valsts valodas likumā tiek uzskatīta par svešvalodu; kopš 1991. g. strauji tika sašaurinātas iespējas to izmantot saskarsmē ar valtss un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts un pašvaldību izglītības iestādēs.

Tāpat kā daudzās pēcsociālisma valstīs, Latvijā pēc 1990. g. notika nekustamo īpašumu restitūcija. Tāpēc ievērojama daļa bijušo sabiedriskā dzīvokļu fonda īrnieku kļuva par dzīvokļu īrniekiem privātajās mājās, kurās īres maksas ierobežojumi tika atcelti kopš 2007. g.

Cita starpā, tika aizliegti vai ierobežoti: LGBT pasākumi[55] un protesti pret tiem[56], SS Latviešu leģiona kareivju pieminēšanas pasākumi[57] un protesti pret tiem[58], Krievu skolu aizstāvības štāba pasākumi.[59]

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces

  1. ↑ Satversme
  2. ↑ Konstitucionālais likums "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"
  3. ↑ Komisijas pirmās priekšsēdētājas lapa Saeimas mājaslapā
  4. ↑ Saeimas komisijas
  5. ↑ Informācija par Satversmes tiesu
  6. ↑ Latvijas Republikas valdības sastāvs 1993.gada 3.augusts — 1994.gada 19.septembris
  7. ↑ Latvijas Republikas valdības sastāvs 1994.gada 19.septembris — 1995.gada 21.decembris
  8. ↑ Noteikumi par Ministru kabineta pārstāvēšanu starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās
  9. ↑ Noteikumi par Valsts cilvēktiesību biroju
  10. ↑ 50 years of activity: The European Court of Human Rights — Some Facts and Figures. Strasbourg: European Court of Human Rights, 2010 — p. 14(angliski)
  11. ↑ Eiropas Cilvēktiesību tiesā pret Latviju iesniegto iesniegumu tendence 2010.gadā
  12. ↑ Countries having extended a standing invitation to Special Procedures(angliski)
  13. ↑ Burbergs M., Kučs A. Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai — 60 // Jurista vārds, 23.12.2008.
  14. ↑ ANO cilvēktiesību līgumu statuss(angliski)
  15. ↑ EP cilvēktiesību līgumi: (krieviski) (angliski)
  16. ↑ Ziņojums
  17. ↑ Ziņojuma projekts
  18. ↑ Noslēguma secinājumi
  19. ↑ Papildziņojums(angliski)
  20. ↑ Ziņojums
  21. ↑ Noslēguma secinājumi: (angliski) (krieviski)
  22. ↑ Ziņojums
  23. ↑ Nobeiguma secinājumi
  24. ↑ Secinājumi un rekomendācijas: (angliski) (krieviski)
  25. ↑ Valdības komentāri: (angliski) (krieviski)
  26. ↑ Ziņojums
  27. ↑ Noslēguma apsvērumi
  28. ↑ Ziņojums
  29. ↑ Noslēguma komentāri
  30. ↑ Valsts ziņojums(angliski)
  31. ↑ Secinājumi XIX-3 (2010)(angliski)
  32. ↑ [http://www.cpt.coe.int/documents/lva/2008-15-inf-eng.htm Report to the Latvian Government on the visit to Latvia carried out by the European Committee for the Prevention of Torture and Inhuman or Degrading Treatment or Punishment from 5 to 12 May 2004]
  33. ↑ Responses of the Latvian Government to the report of the European Committee for the Prevention of Torture and Inhuman or Degrading Treatment or Punishment on its visit to Latvia from 5 to 12 May 2004
  34. ↑ Valsts ziņojums
  35. ↑ Konsultatīvās komitejas viedoklis
  36. ↑ Valdības komentāri
  37. ↑ Ceturtais ziņojums par Latviju
  38. ↑ Latvijas valdības komentāri EKRN Ceturtajam ziņojumam par Latviju (55.—69. lpp.)
  39. ↑ Sk. tabulu PR10 "LR PAŠVALDĪBU VĒLĒŠANĀS IEVĒLĒTIE DEPUTĀTI PĒC VECUMA, DZIMUMA, TAUTĪBAS UN IZGLĪTĪBAS LĪMEŅA"
  40. ↑ 10. Saeimas vēlēšanas. Statistika par ievēlētajiem deputātiem
  41. ↑ Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc nacionālā sastāva un valstiskās piederības, 01.01.2010
  42. ↑ Sk. tabulu IE03 VĪRIEŠU UN SIEVIEŠU SKAITS GADA SĀKUMĀ
  43. ↑ Iztikas minimuma patēriņa grozs vienam iedzīvotājam (latos)
  44. ↑ Šaboha I. Iztikas minimuma patēriņa grozs bez izmaiņām: 1991=2011 14.06.2011.
  45. ↑ Jaunumi darbinieka ienākumos 2011. gadā
  46. ↑ Vecuma pensijas vsaa.lv
  47. ↑ VSAA
  48. ↑ Sk. tabulu DS07
  49. ↑ Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā maijā bija 13,2% NVA
  50. ↑ Latvia // CIP Pasaules uzziņu krājums(angliski)
  51. ↑ VA15, VA17, VA19
  52. ↑ Tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā „Vai mācību grāmatu iegāde par skolēnu ģimeņu līdzekļiem ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 112.pantā noteikto?”, 2008
  53. ↑ Izvēlēties "2000.gada tautas skaitīšanas rezultāti īsumā" un "Iedzīvotāju izglītības līmenis "
  54. ↑ Sk. IZ18
  55. ↑ Neatļauj rīkot gājienu «Rīgas praids 2006»
  56. ↑ Jaunupu sauc pie atbildības, Ulmi — ne
  57. ↑ Cilvēktiesības Latvijā 2004. g. — Rīga: LCESC, 2005. ISBN 9984-9707-7-9 — 35. lpp.
  58. ↑ Антифашисты возложат венки
  59. ↑ Cilvēktiesības Latvijā 2004. g. — Rīga: LCESC, 2005. ISBN 9984-9707-7-9 — 34.—35. lpp.

[izmainīt šo sadaļu] Sk. arī

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

Saturs iegūts no "http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Cilvēktiesības_Latvijā&oldid=1582194"
Lietotāja rīki
Vārdtelpas

Varianti
Darbības
Navigācija
Rīki
Citās valodās