Cinobrs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Cinobrs
Cinnabar.jpg
Klasifikācija
Klase: Sulfīdu minerāls, sulfīds ar metālu, cinobra - hipercinnabarīta sērija
Štrunca ID: 2/C.18-10
Ķīmiskā formula: Dzīvsudraba sulfīds, HgS
Singonija: Heksagonālā
Īpašības
Krāsa: Koši sārti sarkana līdz ķieģeļsarkana, var būt arī pelēks
Svītras krāsa: Koši sārta
Habituss: Romboedriski līdz plātņaini kristāli, biežāk smalkgraudaina masa
Skaldnība: Ļoti laba
Lūzums: Nelīdzens, gliemežnīcas lūzuma iezīmes
Cietība pēc Mosa skalas: 2-2,5
Spīdums: Dimanta līdz nespodrs
Caurspīdīgums: Caurspīdīgs līdz necaurspīdīgs
Laušanas koeficients: nω = 2.905 nε = 3.256
Pleohroisms: Nav
Blīvums: 8-8,2 g/cm3

Cinobrs ir sarkans minerāls, nozīmīgākā dzīvsudraba rūda. Nosaukums cēlies no grieķu valodas - šādu minerāla nosaukumu (kinnabari), iespējams, vairākām vielām, lietojis jau Teofrasts. Citi avoti norāda, ka minerāla nosaukums varētu būt cēlies no persiešu valodas - zindžifrah, kas nozīmē "pazudis".

Cinobrs sastāv galvenokārt no Hg (II) sulfīda HgS. Cinobrs ir nozīmīga dzīvsudraba izejviela, to izmanto arī kā sarkano pigmentu. Cinobra rūda ir indīga un kaitīga cilvēka veselībai.

Cinobram raksturīgi, ka tas var pieņemt divas dažādas struktūras - t.i. tam raksturīgs dimorfisms. Stabilāka struktūra ir veidam, kura struktūra līdzinās dzīvsudraba oksīda (HgO) struktūrai: katram Hg atomam ir divas īsas Hg-S saites (2,36 angstrēmi) un četri garāki Hg---S kontakti (attiecīgi 3,10, 3,10, 3,30, 3,30 angstrēmi). Savukārt melnajai cinobra formai piemīt sfalerīta struktūra.

Cinobru visbiežāk atrod masīvā, graudainā vai smalkgraudainā formā, tam ir ļoti raksturīga koši sarkana krāsa. Retos gadījumos atrod arī lielākus cinobra kristālus, kuriem piemīt skaists dimanta spīdums. Salīdzinoši nereti cinobrs veido dvīņu kristālus - divus kopā saaugušus kristālus. Cinobram ir visaugstākā atstarošanas spēja no visiem minerāliem, ievērojami pārspējot dimanta atstarošanas spēju.

Visbiežāk cinobrs atrodams kā nesenā vulkāniskā darbībā radušos iežu dzīslas aizpildošs minerāls, kā arī sārmainos karstajos avotos.

Nozīmīgākās cinobra atradnes - Almadena Spānijā, Ņūalmadena Kalifornijā, Idrija Slovēnijā, Ņūidrija Kalifornijā, Apujas Alpu piekāje Toskānā, Itālijā. Skaistus cinobra kristālus atrod Guižou provincē Ķīnā. Mūsdienās cinobrs izgulsnējas karstajos avotos Sulfurbenkā Kalifornijā, Stīmbotas avotos Nevadas štatā un citur. Latvijā cinobrs nav sastopams.

Ieguve un ar to saistītās problēmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cinobru ieguva jau Romas impērijas laikos - toreiz to izmantoja gan kā pigmentu, gan arī kā dzīvsudraba rūdu. Vairākas senās Romas raktuves tiek izmantotas vēl tagad. Cinobrs ir galvenais dzīvsudraba ieguves avots līdz pat mūsdienām.

Lai iegūtu dzīvsudrabu, sasmalcinātu cinobru karsē - šajā procesā dzīvsudrabs atdalās no sēra un iztvaiko. Tad tas kondensējas un tiek savākts un transportēts īpašās no dzelzs izgatavotās cisternās.

Tā kā cinobrs un dzīvsudrabs ir ārkārtīgi toksiski, vēsturē zināmi daudzi gadījumi, kad rūdas ieguves un pārstrādes procesā notikusi saindēšanās. Romas impērijā uz cinobra raktuvēm nosūtīja notiesātos un šis sods būtībā bija nāves spriedums. Arī Spānijā notiesātos nodarbināja Almadenas raktuvēs. 30 gadu laikā šeit mira 24% nodarbināto.

Pamestas dzīvsudraba raktuves nereti ir ļoti bīstams ķīmiskā piesārņojuma avots un no šādām raktuvēm izplūstošs ūdens rada lielus ekoloģiskos draudus.

Cinobra varietātes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Hepatiskais cinobrs - brūngans, ar bituminozu substanci un augsni piesārņots cinobrs, kādu iegūst Idrijā (Slovēnija);
  • Korallenercs (no vācu valodas - koraļļu rūda) - cinobrs ar piejaukumiem, kuru rezultātā kristāli atgādina izvijušos sarkana koraļļa stumbrus.