Cjaņs Sjueseņs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Cjaņs Sjueseņs
Qian Xuesen (Tsien Hsue-shen)
Personīgā informācija
Dzimis 1911. gada 11. decembrī
Hančžou, Ķīna China Qing Dynasty Flag 1889.svg
Miris 2009. gada 31. oktobrī (97 gadi)
Pekina, Karogs: Ķīna Ķīna
Tautība ķīnietis
Dzīvesbiedre 蒋英 (Jiang Ying)
Bērni Qian Yonggang
Qian Yungjen
Inženiera darbība
Nozare raķešbūve
Darba vietas Reaktīvās kustības laboratorija
Izglītība Masačūsetsas tehnoloģiju institūts, Kalifornijas tehnoloģiju institūts

Cjaņs Sjueseņs (钱学森; 錢學森; Qián Xuésēn; Ch'ien Hsüeh-sên; dzimis 1911. gada 11. decembrī, miris 2009. gada 31. oktobrī) bija ķīniešu zinātnieks, kas devis nozīmīgu ieguldījumu raķešu un kosmiskajās programmās gan ASV, gan Ķīnas Tautas Republikā. Viņu dēvē par "Ķīnas raķešu tēvu". NASA dokumentos viņš parasti tiek apzīmēts kā H.S. Tsien.

Cjaņs Sjueseņs 1934. gadā absolvēja Šanhajas Jiao Tong universitāti kā mehānikas inženieris ar specializāciju dzelzceļu administrēšanā. 1935. gadā viņš iestājās Masačūsetsas tehnoloģiju institūtā, kur pēc gada ieguva maģistra gradu. Pēc tam viņš devās uz Kalifornijas tehnoloģiju institūtu studēt Teodora fon Kārmāna vadībā. Šeit 1939. gadā viņš ieguva doktora grādu.

Institūtā viņš ar vairākiem citiem studentiem nodarbojās ar raķešu eksperimentiem. Vēlāk uz šīs grupas pamata Kalifornijas tehnoloģiju institūta paspārnē tika izveidota Reaktīvās kustības laboratorija (Jet Propulsion Laboratory). Pirmoreiz šāds nosaukums parādījies dokumentā, ar kuru Cjaņs ar vēl diviem biedriem vērsās pie ASV armijas par vajadzību izstrādāt raķetes, ar kurām varētu atbildēt uz Vācijas V-2 raķeti. Viņš vadīja raķetes Private-A projektēšanu, kura pirmoreiz pacēlās 1944. gadā. Vēlāk piedalījās Corporal, WAC Corporal un citu raķešu izstrādē.

Pēc Otrā pasaules kara beigām Cjaņs darbojās fon Kārmāna vadībā kā ASV Armijas gaisa spēku konsultants un ieguva pulkveža pagaidu dienesta pakāpi. Kārmāns ar Cjaņu devās uz Vāciju, lai novērtētu aerodinamisko pētījumu sasniegumus. Šeit viņš izmeklēja pētnieciskos objektus un intervēja vācu zinātniekus, to starpā Verneru fon Braunu un Rūdolfu Hermani.

1949. gadā Cjaņs Sjueseņs ieguva ASV pilsonību, bet Makartisma ietekmes laikā viņš tika turēts aizdomās par simpatizēšanu komunistiem, un 1950. gadā ASV valdība viņam noņēma drošības pielaidi. Neredzot iespēju turpināt savu darbu, Cjaņs paziņoja, ka vēlas atgriezties Ķīnā, bet tika nomitināts Terminal Island pie Losandželosas. Pēc piecu gadu mājas aresta 1955. gadā viņš tika atbrīvots apmaiņā pret amerikāņu lidotājiem, kuri tika notverti Korejas kara laikā. Ķīnā viņš atgriezās 1955. gada septembrī caur Honkongu.

Tūlīt pēc ierakšanās savā dzimtenē Cjaņs Sjueseņs sāka strādāt Ķīnas Akadēmijā par mehānikas direktoru un vadīja raķešu izstrādes programmu. Viņš dibināja Mehānikas institūtu un aicināja bijušos studentus un inženierus, lai apmācītu tehnoloģijas, kuras viņš bija apguvis ASV.

Gada laikā Cjaņs KTR valdībai nosūtīja aicinājumu izveidot ballistisko raķešu programmu. Piedāvājums ātri tika pieņemts, un viņš 1956. gada beigās kļuva par programmas pirmo direktoru. 1958. gadā viņš pabeidza ballistisko raķešu Dongfeng projektu, un pirmā no tām tika sekmīgi palaista 1964. gadā, tieši pirms Ķīna pirmoreiz izmēģināja kodolieročus. Cjaņs Sjueseņs bija atbildīgs arī par pretkuģu raķešu projektēšanu. Cjaņs deva lielu ieguldījumu ĶĪnas augstākās izglītības uzlabošanā. Viņš bija Ķīnas Zinātnes un tehnoloģiju universitātes Mehānikas departamenta vadītājs un veicināja zinātnes un tehnoloģiju augstākā līmeņa personāla izaugsmi.

Cjaņs Sjueseņs aizgāja pensijā 1991. gadā. Viņš mira 2009. gada 31. oktobrī.