Cukurs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par uzturā lietojamu ogļhidrātu. Par citām jēdziena cukurs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Cukurs
Cukura granulas
Baltā cukura uzturvērtība,[1] 100 g
Enerģētiskā vērtība 387 kcal / 1619 kJ
Ogļhidrāti 99,98 g
- disaharīdi 99,91 g
Ūdens 0,03 g
Olbaltumvielas 0 g
Tauki 0 g
Riboflavīns (B2) 0,019 mg
Kalcijs 1 mg
Dzelzs 0,01 mg
Kālijs 2 mg

Cukurs ir pārtikas produkts, kas ir kristāliska, salda, parasti balta (bezkrāsaina) viela, kuru galvenokārt izmanto kā saldinātāju. Ķīmiski cukurs ir gandrīz tīra saharoze (C12H22O11). Parastais cukurs ir ogļhidrāts, kas skaitās vērtīgs uzturlīdzeklis un nodrošina organismu ar nepieciešamo enerģiju. Par cukuriem mēdz dēvēt arī citus ogļhidrātus (parasti monosaharīdus un disaharīdus), piemēram, laktozi sauc par piena cukuru. Pārtikā tiek lietots arī brūnais cukurs.

Cukura vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par cukura dzimteni uzskata Indiju, kur to ieguva no cukurniedrēm. Sākotnēji cukurs nebija plaša patēriņa prece; visā pasaulē kā saldinātāju lielākoties izmantoja medus. Eiropā šis produkts kļuva zināms no romiešiem, kas to ieveda no austrumiem. Tajā laikā no Indijas tika ievests brūnais cukurs, kas tika gatavots no cukurniedru sulas. Ēģipte, kas tajā laikā bija Romas province, bija starpnieks starp austrumiem un Eiropu. Sicīlijā un Pireneju pussalas dienvidos cukurniedres sāka arī audzēt, bet pēc Romas impērijas sabrukšanas šīs tradīcijas apsīka.

Latvijā pirmo cukurfabriku (Rāves cukurfabriku) 1784. gadā dibināja Sarkandaugavā. 1925. gadā tika uzsāka Jelgavas cukurfabrikas celtniecība. Gadu vēlāk šī fabrika sāka darboties. 1932. un 1935. gadā attiecīgi tika izveidotas cukurfabrikas Krustpilī un Liepājā.

Cukura ražošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cukurs galvenokārt tiek ražots no cukurniedrēm un cukurbietēm. Cukurniedres ir daudzgadīgi graudzāļu dzimtas augi, bet cukurbietes amarantu dzimtas augi. Cukurniedres audzē Indijā, Indoķīnā, Ķīnā, kā arī Latīņamerikas valstīs, īpaši Karību jūras reģionā un Brazīlijā, bet cukurbietes lielākoties audzē Eiropas valstīs, Amerikas Savienoto Valstu austrumos un Čīlē.

2011. gadā vadošās valstis pēc saražotā cukura daudzuma pasaulē ir Brazīlija, Indija, Eiropas Savienības valstis, Ķīna un Taizeme.[2]

Saražotais cukura daudzums 2011./2012. gadā[2]
Vieta Valstis Ražošana
(1000 tonnas)
1 Karogs: Brazīlija Brazīlija 35 750
2 Karogs: Indija Indija 28 300
3 Karogs: Eiropas Savienība Eiropas Savienības valstis 16 740
4 Karogs: Ķīna Ķīna 11 840
5 Karogs: Taizeme Taizeme 10 170
6 Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV 7 153
7 Karogs: Meksika Meksika 5 650
kopā Valsts karogs: Pasaule Pasaule 168 247

Cukura patēriņš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir aprēķināts, ka vidēji viens cilvēks pasaulē ik gadu patērē aptuveni 24 kg cukura. Industrializētajās valstīs šis rādītājs sasniedz pat 33 kg. Šāds patēriņš atbilst aptuveni 260 kalorijām vienā dienā.

Vadošās valstis pēc kopējā patērētā cukura daudzuma gadā ir Indija (26,5 miljoni tonnu), Eiropas Savienības valstis (17,8 miljoni), Ķīna (14,9 miljoni), Brazīlija (11,7 miljoni) un Amerikas Savienotās Valstis (10,4 miljoni). Visā pasaulē gada laikā kopā tiek patērēts 163,0 miljoni tonnu.

Cukura ietekme uz veselību[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ilgu laiku cukura lietošanu uzskatīja par efektīvu līdzekli pret sirds un asinsvadu, nervu sistēmas un gremošanas orgānu slimībām. Tomēr pēdējos gados pētnieki iesaka ierobežot šī produkta lietošanu. Novērots, ka vecumā pārāk bieža cukura lietošana pasliktina tauku apmaiņu, palielina cukura un holesterīna daudzumu asinīs, dezorganizē šūnu funkcijas. Dietologi uzstāj, lai vecu ļaužu ēdienkartē, it īpaši tiem cilvēkiem, kuriem ir tendence uz svara palielināšanos, lietotu tikai tik daudz cukura, lai tā daudzums nepārsniegtu 15% no visa ogļhidrātu daudzuma. Kardiologi uzskata, ka cilvēkiem, kuri lieto daudz cukura, bet maz kustas un strādā, cukura lietošana noved pie ķermeņa masas palielināšanās un aterosklerozes attīstības.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Brūnā cukura uzturvērtība atšķiras no baltā cukura uzturvērtības
  2. 2,0 2,1 Sugar: World Markets and Trade (.pdf) (angliski). United States Department of Agriculture. Atjaunināts: 2012-12-09.