Cunami

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Cunami, kas skāra Taizemi 2004. gada 26. decembrī.

Cunami (japāņu: 津波 - ostas vilnis) ir seismisks jūras vilnis, kurus galvenokārt izraisa zemūdens vai piekrastes zemestrīces, reizēm vulkānu izvirdumi un noslīdeņi. Var gadīties, ka to izraisa arī liela meteorīta kritiens okeānā, kā arī kodolieroču izmēģinājumi.

Visvairāk cunami viļņi tiek reģistrēti Japānā. Japānas vēsturē tie ir bijuši vismaz 195 reizes.

Atklātā okeānā cunami vilnis izplatās ar ātrumu v = \sqrt{g \cdot H}, kur gbrīvās krišanas paātrinājums, bet H — okeāna dziļums metros. Ja okeāns ir 4000 m (4 km) dziļš, tad tajā cunami vilnis izplatīsies ar ātrumu 200 m/s, jeb 720 km/h.

2004. gada 26. decembra cunami Maldivu salās

Etimoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds cunami ir cēlies no japāņu valodas vārda 津波, kas nozīmē ostas vilnis (cu — osta, nami — vilnis). Šis vārds izsaka zvejnieku pieredzi, kuri, būdami jūrā, neko neparastu nepamana, bet, atgriežoties krastā, atrod savus ciemus milzīgu viļņu nopostītus.

Cunami raksturojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jo stāvāks krasts, jo augstāks cunami vilnis.
Jo lēzenāks krasts, jo zemāks cunami vilnis.

Cunami var sasniegt desmitiem un pat simtiem kilometru lielu platumu. Cunami ātrums ir atkarīgs no ūdens dziļuma. Ātrums mainās no 50 līdz 1000 kilometriem stundā. Sauszemes tuvumā tā kustība tiek strauji bremzēta. Samazinoties ātrumam, viļņa kopējā enerģija saglabājas, tādēļ strauji palielinās tā augstums. Atklātā jūrā cunami augstums sasniedz vienu centimetru līdz 5 metriem. Precīzus cunami izmērus atklātā jūrā gan neviens vēl nav noteicis, jo no kuģa ļoti lielus viļņus nav iespējams pamanīt — ūdens virsma paceļas un iegrimst ļoti lēni. Taču piekrastē šo viļņu augstums var sasniegt 10 metrus, bet šauros līčos un upju grīvās to augstums var pārsniegt pat 50 metrus. Tātad, cunami viļņa augstums ir atkarīgs no piekrastes veida. Jo stāvāks ir kontinentālais šelfs, jo straujāk pieaug viļņa augstums un jo stiprāks ir trieciens pret krastu. Savukārt, ja pāreja no okeāna uz sauszemi ir lēzena, viļņa augstums nav tik izteikti liels.

Cunami pārvietošanos ietekmē okeāna dibenā esošie paaugstinājumi un ieplakas — tie nosaka, vai vilnis izplatās vienā noteiktā virzienā, sadalās vairākos atsevišķos viļņos vai maina kustības virzienu.

Atkarībā no krastu formas cunami izpaužas kā spēcīgs paisums, milzīgs ūdens virpulis vai augsta ūdens siena.

Cunami brīdinājuma sistēmas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klusajā un Indijas okeānā ANO Starptautiskā Okeanogrāfijas komisijas vadībā zinātnieki ir izveidojuši cunami brīdinājuma sistēmas, kuru galvenais uzdevums ir laikus informēt piekrastē dzīvojošos iedzīvotājus.

Lai varētu sagatavot detalizētus brīdinājumus apdraudēto teritoriju iedzīvotājiem, pētnieki sākuši izstādāt cunami datorsimulācijas. Datus par seismiskajos mērījumos reģistrētu zemestrīci un par okeāna dibena topogrāfiju ievada datorā. Pēc šīs informācijas apstrādes dators izskaitļo cunami ātrumu un kustības virzienu. Agrāk cunami simulācijai atklātā ūdenstilpē bija vajadzīgi vairāki mēneši, tagad tā paveicama dažu stundu laikā. Šādu pētījumu mērķis ir noteikt vietas, ko varētu skart cunami, tādējādi būtu iespējams novērst katastrofu. Vēl grūtāk ir prognozēt iespējamo cunami uzvedību, viļņiem sasniedzot krastu. Šajā jomā papildināt zināšanas palīdz Āzijas cunami nodarīto postījumu novērtējums. Izanalizējot situāciju, ir iespējams noteikt viļņu skaitu, augstumu un kustības ātrumu.[1]

Postošākie cunami[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Cunami

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Zinātnieki brīdinās par zemestrīcēm un cunami" - Ilustrētā Zinātne, 2005. gada decembra numurs, 27.lpp.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]