CyanogenMod

Vikipēdijas lapa

CyanogenMod (izrunā: [saɪ.'æn.oʊ.ˌdʒɛn.mɒd]) ir vairs neuzturēta[1] atvērtā pirmkoda operētājsistēma viedtālruņiem un planšetdatoriem, kura tika veidota uz Android mobilās platformas pamata. Tā tika izstrādāta kā brīva un atvērta pirmkoda programmatūra, balstoties uz oficiālajām Google Android izlaidēm, pievienojot savu un trešo pušu kodu. Sākotnēji CyanogenMod izlaides tika piedāvātas saskaņā ar ikdienas, starpmērķu un "stabilās versijas" plānu; bet kopš CyanogenMod 11 M6 izlaides "stabilās versijas" apzīmējums vairs netika lietots un to aizvietoja regulāras M versijas, kuras bija daļa no CyanogenMod izstrādes modeļa.[2]

2013. gadā projekta radītājs Stīvs Kondiks ieguva riska finansējumu, izveidojot uzņēmumu Cyanogen Inc., lai ļautu komercializēt projektu,[3][3] tomēr pēc viņa domām uzņēmums neguva panākumus no projekta veiksmes un 2016. gadā viņš to pameta[4] restrukturizācijas laikā, kuras ietvaros tika nomainīts izpilddirektors, slēgti biroji un projekti, izbeigti pakalpojumi[1] un uzņēmuma nākotne kļuva neskaidra. Projekta pirmkods kā atvērtais pirmkods kļuva par pamatu jaunam atzaram ar nosaukumu LineageOS un kopiena turpina darbu pie tā uzturēšanas.[5]

CyanogenMod piedāvā iespējas, kuras nav pieejamas oficiālās mobilo iekārtu ražotāju uzstādītajā programmatūrā. CyanogenMod piedāvātās iespējas iekļauj pielāgojamu vizuālo tēmu atbalstu,[6] FLAC audio formāta atbalstu, lielu Access Point Name sarakstu, OpenVPN klientu, Privacy Guard – pa lietotnēm nodalītu atļauju pārvaldības lietotni, atbalstu iekārtas izmantošanai kā bezvadu interneta piekļuves punktu, CPU virstaktēšanu un citus ātrdarbības uzlabojumus, virtuālās pogas un citus planšetdatoru pielāgojumus, ātrās pārslēgšanas slēdžus novelkamajā paziņojumu izvēlnē (tādiem iestatījumiem kā Wi-Fi, Bluetooth un GPS), kā arī citus lietotāja saskarnes uzlabojumus. Saskaņā ar autoru apgalvoto, CyanogenMod nesatur ne spiegojošas lietotnes, ne apmaksātas reklāmas programmas.[7][8] Tiek apgalvots arī, ka CyanogenMod uzlabo ātrdarbību un stabilitāti, salīdzinot ar oficiālām izlaidēm.[9]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 CyanogenMod. «UPDATE: As of this morning we have lost DNS and Gerrit is now offline — with little doubt as a reaction to our blog post yesterday. Goodbye» (813086249506349056), 2016. gada 25. decembris. Skatīts: 2016. gada 26. decembris.
  2. ↑ ciwrl. «CyanogenMod 11.0 M6 Release», 2014. gada 4. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 24. decembrī. Skatīts: 2014. gada 5. maijs.
  3. ↑ 3,0 3,1 Brad Reed. «With $7 million in funding, Cyanogen aims to take on Windows Phone». Boy Genius Report, 2013. gada 18. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 6. novembrī. Skatīts: 2016. gada 26. decembris.
  4. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 27. decembrī. Skatīts: 2017. gada 24. janvārī.
  5. ↑ «Yes, this is us.». Lineage OS. Lineage OS. Skatīts: 2016. gada 28. decembris.
  6. ↑ «Themes Support». CyanogenMod. 2011-02-19. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-10-21. Skatīts: 2013-09-30.
  7. ↑ «Maintenance Mode». Computer-Howto. December 2011. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-04-19. Skatīts: 2013-01-27.
  8. ↑ «Video: CyanogenMod founder Steve Kondik talks Android». Unleashthephones.com. 2012-07-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-02-05. Skatīts: 2013-01-27.
  9. ↑ «About». CyanogenMod.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-12-22. Skatīts: 2013-01-27.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Android
Arch Linux
Debian
Ubuntu Linux
Fedora
Red Hat
Gentoo
Mandriva Linux
Slackware
citi
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CyanogenMod&oldid=3840053"