Dāņu Baltijas palīdzības korpuss

Dāņu Baltijas palīdzības korpuss
	Dansk-Baltisk Auxiliær Corps
	Vienības emblēma
Darbība	1919. gada 26. marts
Beidza pastāvēt	1919. gada 1. septembris
Valstis	Dānija
Allegiance	Igaunija
Tips	Kājnieki
Lielums	213 brīvprātīgie
Daļa no	2. divīzija (Igaunija)
Garisons / galvenā mītne	Tartu
Nickname(s)	Det Danske Frivillige Korps
Colors	Pelēks un Balts
March	"Bjerneborgeru maršs"
Mascot(s)	Røv (Korpusa suns)
Komandieri
Korpusa komandieris	Ivers de Hemmers-Gudme
Vienības komandieris	Rihards Gustavs Borgelins
Ordeņi
Kaujas karogs

Dāņu Baltijas palīdzības korpuss (dāņu: Dansk-Baltisk Auxiliær Corps, DBAC) bija Dānijas brīvprātīgo vienība 1919. gada Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās. Vienības sākotnējo apbruņošanu un apgādi uzņēmās dāņu finansisti, vēlāko apgādi nododot Igaunijas armijas pārziņā.

Izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1919. gada janvāra sākumā Igaunijā ieradās dāņu kapteinis Ivers de Hemmers-Gudme, kas pirms tam bija piedalījies Somijas pilsoņu kara kaujās. Saņemot Igaunijas varas iestāžu principiālu piekrišanu, viņš nolēma sākt brīvprātīgo vākšanu Dānijā. Galvenais finansētājs bija dāņu uzņēmējs Oge Vestenholcs (Aage Westenholz), par kura naudu Kopenhāgenā tika izveidots brīvprātīgo darbā iekārtošanas birojs, kuru vadīja kapteinis I. Hemmers-Gudme. Par kājnieku komandieri iecēla kapteini Rihardu Gustavu Borgelinu un artilērijas baterijas komandieri kapteini Jenu Martinu Mortensenu. 1919. gada 26. martā dāņu brīvprātīgie ar tvaikoni "Merkur" no Kopenhāgenas devās ceļā uz Hanko un 4. aprīlī ieradās Tallinas ostā.

Piedalīšanās karadarbībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Korpusa karavīri pie lauka virtuves Cesvaines apkārtnē.

Korpuss no 1919. gada 26. marta piedalījās cīņās pret Sarkano armiju Igaunijas Dienvidu frontē. Padomju Latvijas armijas atkāpšanās laikā ienāca Latvijā. 28. maijā dāņu brīvprātīgie piedalījās Veclaicenes, 29. maijā Alūksnes, 31. maijā Vecgulbenes, 2. jūnijā Jaungulbenes, 3. jūnijā Dzelzavas un Cesvaines, bet 4. jūnijā Madonas ieņemšanā. 5. jūnijā kopā ar Ziemeļlatvijas brigādes 1. Valmieras kājnieku pulku piedalījās Jēkabpils un Krustpils atbrīvošanā. 6. jūnijā dāņu brīvprātīgie iegāja Krustpilī un vairākas dienas pilsētā pildīja komandanta dienestu. No 19. jūnija korpuss izvietojās Galgauskas muižā. Pēc Strazdumuižas pamiera noslēgšanas dāņu brīvprātīgie 13. jūlijā atstāja Latviju un līdz 1919. gada 1. septembrim piedalījās Igaunijas cīņās pret Sarkano armiju pie Ostrovas un Porhovas.

Dāņu Baltijas korpuss izformēts pēc tam, kad 1919. gada 31. augustā Igaunijas valdība saņēma Padomju Krievijas piedāvājumu sākt miera sarunas.

Struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Korpuss sastāvēja no kājnieku rotas un vieglo ložmetēju nodaļas, skaitliskais sastāvs ap 200 vīru. Vienības komandieris bija dāņu kapteinis Rihards Gustavs Borgelins.

Korpusa komandieris (Chef for Korpset): kapteinis Ivers de Hemmers Gudme (de Hemmer Gudme)
Vienības komandieris (Kompagnichef): kapteinis Rihards Gustavs Borgelins (Borgelin)
vienības komandiera palīgs (Næstkommanderende): virsleitnants Kristians Augusts Beijers (Beyer, līdz 6. jūlijam)
Pirmā grupa (1. Deling): leitnants Alfrēds Johansons Poulsens (Poulsen)
Otrā grupa (2. Deling): leitnants Eriks Hansens Munks-Andersens (Munch-Andersen)
Trešā grupa (3. Deling): leitnants Delakūrs (de la Cour)
Ceturtā grupa (4. Deling): leitnants Kajs Valdemārs Hassings (Hassing)
Ložmetējnieku grupa (Rekylgeværdelingen): leitnants Peters Vigo Kristensens (Christensen)
Lauka virtuve: kapteinis Jenss Martins Mortensens