Dāvids Bīskaps
| ||||||||||||||
Dāvids Bīskaps (1879—1972) bija latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks. Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēdētājs (1924—1930, 1941—1944). Viņa vadībā izveidoja tuberkulozes sanatoriju Kalnamuižā. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1879. gada 3. jūnijā Jēkabnieku pagasta "Milleros" (tagad Zaļenieku pagastā). Mācījās Jelgavas ģimnāzijā. Bija ārsts Jelgavā (1912—1914). Latvijas brīvības cīņu laikā 1918. gada decembrī nodibināja Latvijas Sarkanā Krusta Jelgavas nodaļu ar ambulanci un slimnīcu.
Bija Jelgavas slimnīcas direktors un Jelgavas un Bauskas apriņķa ārsts. Žēlsirdīgo māsu skolas direktors. Jelgavas laikraksta "Jaunais Zemgalietis" redaktors (1923—1925). Zemgales muzeja biedrības priekšnieks.
Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk — uz ASV. Miris 1972. gada 30. martā Leikvjū, Mičiganā, ASV.[1]
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Triju Zvaigžņu ordeņa 4. šķira.[2]
- Atzinības Krusts 3. šķira.[3]
Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Dzīves vējos: ārsta dzīves un darba atmiņas. Kalnājs, 1981. — 454 lappuses
- Lipīgās slimības. A. Kalnajs, 1959. — 220 lappuses
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Bīskaps, Dāvids. Dzīves vējos. Čikāga, 1961
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 100.—101. lpp. ISBN 9789934827051.
- ↑ "Valdības Vēstnesis" № 262 (17.11.1928) 3. lpp. — ieraksts № 608
- ↑ "Valdības Vēstnesis" № 262 (17.11.1938) 3. lpp. — ieraksts № 54