Džakobini—Cinnera komēta
 |
|
| Atklāšana | |
|---|---|
| Atklājējs/i: | Mišels Džakobini Ernsts Cinners |
| Atklāšanas datums: | 1900. gada 20. decembrī |
| Apzīmējumi | |
| Mazās planētas apzīmējums: | 1900 III; P/1900 Y1; 1913 V;
P/1913 U1; 1926 VI; 1933 III; 1940 I; 1946 V; 1959 VIII; 1966 I; 1972 VI; 1979 III; 1985 XIII; 1992 IX |
| Orbitālie parametri | |
| Epoha 2006. gada 6. marts | |
| Afēlijs | 6.014 AU |
| Perihēlijs: | 1.038 AU |
| Lielā pusass (rādiuss): | 3.526 AU |
| Ekscentricitāte (orbītas izstiepums): | 0.7056 |
| Apriņķošanas periods: | 6.621 a |
| Vidējais apriņķošanas ātrums: | 34,61 km/s |
| Slīpums: | 31.8108° |
Džakobini-Cinnera komēta (oficiālais apzīmējums 21P/Giacobini-Zinner) ir periodiskā komēta, kuru 1900. gada 20. decembrī Ūdensvīra zvaigznājā atklāja franču astronoms Mišels Džakobini (Michel Giacobini).
1913. gada 23. oktobrī, pētot maiņzvaigznes blakus β Sct, vācu astronoms Ernsts Cinners (Ernst Zinner) komētu atklāja vēlreiz.
Komētai parādoties, parasti tā var sasniegt 8. zvaigžņlielumu. Taču 1946. gadā tai notika vairāki uzliesmojumi, kas tās redzamo spožumu paaugstināja līdz 5m. Komētas diametrs ir apmēram 2 km.
Džakobini-Cinnera komētas orbītā esošās vielas daļiņas izraisa Drakonīdas. Drakonīdas bija kosmiskā aparāta International Cometary Explorer mērķis. Aparāts izlidoja caur komētas plazmas asti 1985. gada 11. septembrī. 1998. gadā japāņi gribēja nosūtīt savu pirmo starpplanētu kosmisko aparātu Sakigake pretim komētai, taču aparātam pietrūka propelenta nepieciešamajiem manevriem un misija nebija veiksmīga.
Pēdējoreiz komēta perihēlijā bija 2005. gada 2. jūlijā. Nākošreiz tā Saulei pietuvosies 2012. gadā.
 |
Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
