Džakobini—Cinnera komēta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
21P/Giacobini-Zinner
Comet 21P Giacobini-Zinner.jpg
Atklāšana
Atklājējs/i Mišels Džakobini
Ernsts Cinners
Atklāšanas datums 1900. gada 20. decembrī
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums

1900 III; P/1900 Y1; 1913 V; P/1913 U1; 1926 VI; 1933 III; 1940 I; 1946 V; 1959 VIII; 1966 I; 1972 VI; 1979 III;

1985 XIII; 1992 IX
Orbitālie parametri
Epoha 2006. gada 6. marts
Afēlijs 6,014 AU
Perihēlijs 1,038 AU
Lielā pusass (rādiuss) 3,526 AU
Ekscentricitāte (orbītas izstiepums) 0,7056
Apriņķošanas periods 6,621 a
Vidējais apriņķošanas ātrums 34,61 km/s
Slīpums 31,8108°

Džakobini—Cinnera komēta (oficiālais apzīmējums 21P/Giacobini-Zinner) ir periodiskā komēta, kuru 1900. gada 20. decembrī Ūdensvīra zvaigznājā atklāja franču astronoms Mišels Džakobini (Michel Giacobini).

1913. gada 23. oktobrī, pētot maiņzvaigznes blakus β Sct, vācu astronoms Ernsts Cinners (Ernst Zinner) komētu atklāja vēlreiz.

Komētai parādoties, parasti tā var sasniegt 8. zvaigžņlielumu, taču 1946. gadā tai notika vairāki uzliesmojumi, kas tās redzamo spožumu paaugstināja līdz 5m. Komētas diametrs ir apmēram 2 km.

Džakobini—Cinnera komētas orbītā esošās vielas daļiņas izraisa Drakonīdas.

Komētu no tuva attāluma ir pētījis kosmiskais aparāts International Cometary Explorer. Tas izlidoja caur komētas plazmas asti 1985. gada 11. septembrī.

1998. gadā Japāna plānoja nosūtīt savu pirmo starpplanētu zondi Sakigake uz Džakobini—Cinnera komētu, taču aparātam pietrūka degvielas nepieciešamajiem manevriem, un misija nebija veiksmīga.

Pēdējoreiz komēta perihēlijā bija 2012. gada 11. februārī. Nākošreiz tā Saulei pietuvosies 2018. gada septembrī.