Džeimss Votsons

Vikipēdijas raksts

Džeimss Votsons James D. Watson Personīgā informācija Dzimis 1928. gada 6. aprīlī Čikāga, ASV Pilsonība ASV

Zinātniskā darbība Zinātne molekulārā bioloģija Darba vietas Hārvardas universitāte, Kembridžas universitāte, Koldspringshārboras laboratorija, Cilvēka genoma projekts Alma mater Čikāgas universitāte, Indiānas universitāte Pasniedzēji Salvadors Luria Sasniegumi, atklājumi DNS struktūra Apbalvojumi 1962. gada Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā

Džeimss Djūijs Votsons (James Dewey Watson, 1928. gada 6. aprīlī - ) - amerikāņu molekulārbiologs, kurš kopā ar Frānsisu Kriku un Morisu Vilkinsu atklāja DNS struktūru, par ko 1962. gadā saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā.

Dzimis Čikāgā, uzņēmēja ģimenē. 15 gadu vecumā iestājās Čikāgas universitātē, lai studētu zooloģiju un 1947. gadā ieguva bakalura grādu. 1950. gadā ieguva doktora grādu Indiānas universitātē. Šajā laikā Votsons iekļāvās t. s. "fāgu grupā", kurā darbojās daudzi tā laika vadošie amerikāņu biologi.

1950. gadā Votsons devās uz Kopenhagenu, bet 1951. gada oktobrī - uz Kembridžas universitātes Kavendiša laboratoriju, kur gada beigās, izmantojot Rozalindas Franklinas iegūtos rezultātus (par ko vēlāk raisījās diskusijas), kopā ar Frānsisu Kriku, kā arī Morisu Vilkinsu atklāja DNS struktūru. 1953. gada 25. aprīlī Votsons un Kriks publicēja pētījumu rezultātus žurnālā Nature, bet 1962. gadā par šo atklājumu viņi, kā arī Vilkinss, saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā. Diemžēl Rozalinda Franklina tobrīd jau bija mirusi.

1968. gadā Votsons kļuva par Koldspringshārboras laboratorijas vadītāju. Tajā pašā gadā viņš publicēja autobiogrāfisku grāmatu The Double Helix, kurā aprakstīja DNS struktūras atklāšanas vēsturi. Grāmata izsauca neviennozīmīgu reakciju, jo tajā negatīvā gaismā bija attēloti Votsona kolēģi, arī mirusī Rozalinda Franklina, tāpēc pēc Krika un Vilkinsa protestiem grāmatu attiecās izdot Hārvardas universitātes izdevniecība.

1989. gadā Votsons kļuva par ASV Nacionālā Veselības institūta (NIH) Cilvēka genoma projekta vadītāju, tomēr 1992. gadā aizgāja no projekta, jo iebilda genoma daļu patentēšanas idejai.

Vienmēr izceļoties ar diezgan sarežģītu un konfliktējošu raksturu, Votsons pēdējos gados nācis klajā ar paziņojumiem, kuri izsaukuši protestus, piemēram par prāta spēju atkarību no cilvēka rases.

Priekštecis: Gerģs Bēkēši

Nobela prēmija medicīnā vai fizioloģijā 1962 kopā ar Frānsisu Kriku Morisu Vilkinsu

Pēctecis: Džons Eklss Alans Hodžkins Endrū Hakslijs