Georgs Armitsteds

Georgs Armitsteds jeb Džordžs Armitsteds^[1] (angļu: George Armitstead; 1847. gada 27. oktobris — 1912. gada 17. novembris) bija vācbaltu inženieris, uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks, Rīgas pilsētas galva (1901—1912).

Viņa laikā Rīgā notika plaša celtniecība un labiekārtošana, lielu vērību piešķirot arī sociālo problēmu risināšanai. Notika Rīgas pilsētas pensiju reforma un tika veikti pasākumi visu Rīgas iedzīvotāju slāņu veselības aizsardzībai, ievērojamus privātpersonu ziedojumus novirzot slimnīcu celtniecībai.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1847. gada 27. oktobrī Rīgā skotu-vācbaltiešu izcelsmes lieltirgotāja Džona Viljama Armitsteda un viņa sievas Karolīnes Elizabetes, dzimušas Pihlavas (Pychlau), ģimenē. Viņa tēvabrālis bija Džeimss Armitsteds (1826—1879).

Pēc Rīgas politehnikuma priekšskolas beigšanas studēja inženierzinātnes Rīgas Politehniskajā augstskolā (1864—1868), bija viens no studentu korporācijas "Fraternitas Baltica“ dibinātājiem un filistriem. Papildinājās Cīrihes politehnikumā un Oksfordas Universitātēs (1868—1869). Kā inženieris piedalījās Veravas-Pleskavas (1869), Šujas-Vjatkas (1870) un Smoļenskas-Brjanskas (1870—1871) dzelzceļa līniju izbūvē.

Pēc atgriešanās Latvijā kā viens no pirmajiem sāka nodarboties ar industriālo ķieģeļrūpniecību, 1872. gadā uzcēla pirmās Hofmaņa riņķa krāsnis Valgundes muižas Mazgrašos un ilgstoši bija šīs ķieģelnīcas īpašnieks (1872—1885). 1874. gadā apprecējās ar Cecīliju Pihlavu. No 1880. gada bija Rīgas kaulu miltu fabrikas līdzīpašnieks, līdztekus Rīgas Tehniskās biedrības priekšsēdētājs (1884—1885). 1885. gadā iegādājās Jaunmoku muižu, 1883. un 1889. gadā Rīgā organizēja lauksaimniecības un amatniecības izstādes. Bija Dinaburgas-Vitebskas dzelzceļa līnijas direktors (1892—1894), Baltijas Celulozes fabrikas direktors Slokā (1896—1901).^[2] 1901. gadā Armitsteds Jaunmokās uzcēla lepnu medību pili, kas kalpoja kā ģimenes vasaras rezidence. 1904. gada viņš iegādājās Rindzeles muižu (Rinseln, Rieselhof) Zentenes pagastā.

1901. gada 7. maijā Rīgas dome Džordžu Armitstedu ievēlēja par Rīgas pilsētas galvu (pēc Kerkoviusa, kurš amatu atstāja). Šajā amatā viņš vadīja Rīgas pārveidi par modernu lielpilsētu, viņa vadības laikā uzcēla 16 jaunas skolas, trīs jaunas slimnīcas, uzcēla Rīgas pilsētas mākslas muzeju, zooloģisko dārzu, tautas bibliotēkas un tējnīcas, strādniekiem par simbolisku naudu piešķīra zemi dārziņiem, veicināja rūpniecības un tirdzniecības attīstību. Krievijas impērijas ķeizara Nikolaja II vizītes laikā Rīgā 1910. gadā Armitstedam piešķīra muižnieka titulu.

1912. gadā Armitsteds smagi saslima. 29. oktobrī dome viņam piešķīra Rīgas goda pilsoņa nosaukumu, bet 17. novembrī viņš mira. Pie viņa kapa pirmais runāja izcilais latviešu gleznotājs Vilhelms Purvītis, atgādinot, ka Armitsteds atstājis trīs nepabeigtus darbus: Rīgas pilsētas mākslas skolas ēku, latviešu teātra namu un Barklaja de Tolli pieminekli, ko Armitsteda pienākumu mantiniekiem vajadzētu pabeigt.

Devums pilsētai[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džordžs Armitsteds vēl mūsdienās tiek pieminēts kā viens no ievērojamākajiem rīdziniekiem, un viena šādas nākamo paaudžu atzinības un pateicības izpausme — ir piemineklis Rīgā (celts par uzņemēja J.Gomberga līdzekliem). Pieminekli atklāja 18.10.2006 Lielbritānijas karaliene Elizabete II, savas pirmās valsts vizītes Latvijā laikā 2006. gada 18. oktobrī. Īpaša uzmanība tika veltīta izglītības sistēmas uzlabošanai un skolu celtniecībai — Rīgā uzcēla 16 skolas. Pateicoties Armitstedam, Mežaparkā izveidoja dārzu pilsētu.

1901. gadā Rīgā nodeva ekspluatācijā pirmo elektriskā tramvaja līniju, rekonstruēja Strēlnieku dārzu.
1902. gadā atklāja Rīgas pilsētas otrā teātra ēku (mūsd. Latvijas Nacionālo teātri), uzceļ trīs Aleksandra tirgus paviljonus (mūsd. Vidzemes tirgus), nodibināja Džeimsa Armitsteda slimnīcas vecmāšu skolu.
1903. gadā uzcēla vairākus Rīgas 1. slimnīcas korpusus.
1904. gadā nodeva ekspluatācijā centrālā pasta kantora ēku, uzcēla Baltezera ūdenssūkņu staciju, kas ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni apgādāja 700 000 iedzīvotāju. Uzbūvēja dzīvojamās mājas strādniekiem Bukultu muižā. Atklāja Rīgas ātrās ārsta palīdzības staciju Jēkaba kazarmās, atvēra naktspatversmi bezpajumtniekiem Maskavas priekšpilsētā, Dž. Armitsteds privāti kopā ar brāli Edgaru un māti Karolīnu ziedoja arī ievērojamu summu kaulu tuberkolozes slimnīcas celtniecībai Jūrmalā (šo ieceri realizēt neļāva Pirmais pasaules karš). Apstiprināja Rīgas būvnoteikumus (kas bija spēkā līdz 1940. gadam).
1905. gadā atklāja Rīgas pilsētas mākslas muzeju (kuram Armitsteds personīgi uzdāvināja 17 gleznas no savas privātkolekcijas), nodeva ekspluatācijā Rīgas pilsētas elektrostaciju Andrejsalā.
1906. gadā izbūvēja ūdensvada tīklu Sarkandaugavā.
1907. gadā atklāja Rīgas 1. slimnīcas administratīvo ēku.
1908. gadā atklāja Miera dārzu.
1909. gadā atklāja ugunsdzēsēju depo ēku Hanzas ielā, ierīkoja modernu saldētavu ar gaisa sliežu ceļu pilsētas lopkautuvē.
1910. gadā apstiprināja skolu celtniecības programmu, uzcēla ūdenstorni Alises ielā 10a, atklāja pieminekli Pēterim I (tapis par pilsētnieku par ziedotajiem līdzekļiem), piešķīra zemi Meža kapu ierīkošanai.
1911. gadā ūdensvadam pieslēdza Ķeizarmeža rajonu (mūsd. Mežaparks) un Čiekurkalnu, sāka Āgenskalna tirgus paviljonu celtniecību.
1912. gadā uzcēla vairākas skolu ēkas, nodibināja Rīgas zooloģisko dārzu.

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

G.Armitsteda krūšutēls. Rīgā, Strēlnieku ielā 4a
G.Armitsteda piemineklis Rīgas Lielajos kapos
Piemineklis G. Armitstedam ar dzīvesbiedri Cecīliju Pihlavu Rīgā, Kanālmalas apstādījumos
Georga Armitsteda portrets pēc viņa ievēlēšanas Rīgas Galvas amatā publicēts izdevuma "Rigasche Rundschau" ilustrētajā pielikumā.
Džordžs Armitsteds ap 1910. gadu

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunmokas. Pils. Dzimtas. Cilvēki. Veltījums Džordžam Armitstedam 160. gadadienā. / sast. Šablovskis A. — Valters un Rapa: Rīga, 2007. — 192 lpp.

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Dzīves laikā un vēlāk, kā redzams no visiem to laiku dokumentiem, viņu sauca latviešu valodā par Georgu Armitstedu, bet krievu — par Georgiju Ivanoviču Armitstedu (krievu: Георгий Иванович Армитстед) — vārds "Georgs" par "Džordžu" latviešu valodā pārveidots tikai mūsdienās, 21. gadsimta sākumā.
↑ [1] Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss	Rīgas pilsētas galva 1901.-1912.	Pēctecis: Vilhelms Roberts fon Bulmerinks

[1] Dzīves laikā un vēlāk, kā redzams no visiem to laiku dokumentiem, viņu sauca latviešu valodā par Georgu Armitstedu, bet krievu — par Georgiju Ivanoviču Armitstedu (krievu: Георгий Иванович Армитстед) — vārds "Georgs" par "Džordžu" latviešu valodā pārveidots tikai mūsdienās, 21. gadsimta sākumā.

[2] [1] Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.

[1]

[2]