Džordžs I (Lielbritānija)
| Džordžs I George I |
|
 |
|
| Lielbritānijas karalis | |
| Tronī | no 1714. gada 1. augusta līdz 1727. gada 11. jūnijam |
| Kronēšana | 1714. gada 20. oktobrī |
| Priekštece | Anna Stjuarta |
| Pēctecis | Džordžs II |
|
|
|
| Sieva | Sofija (Brunsvikas-Lineburgas princese) |
| Bērni | Džordžs, Velsas princis Sofija, karaļnama princese (Prūsijas konsorte) |
| Karaliskais nams | Hannoveres dinastija |
| Tēvs | Ernsts, Brunsvikas-Lineburgas hercogs |
| Māte | Sofija (Simmernas palatināta grāfiene) |
| Dzimis | 1660. gada 28. maijā Osnabrikas pilī, Hannoverē |
| Miris | 1727. gada 11. jūnijā Osnabrikas pilī, Hannoverē |
Džordžs I (George Louis, dzimis 1660. gada 28. maijā, miris 1727. gada 11. jūnijā), arī Georgs Ludvigs[1] (vācu: Georg Ludwig), bija Lielbritānijas un Īrijas karalis no 1714. gada 1. augusta līdz pat savai nāves dienai, kā arī no 1698. gada Hannoveres elektorāta valdnieks Svētās Romas impērijas sastāvā.
Džordžs ir dzimis Lejassaksijā, kas mūsdienās atrodas Vācijas teritorijā, un mantoja titulu un zemes no Braunšveigas-Līneburgas hercoga. Vairāku Eiropas karu dēļ viņa pārvaldītā teritorija Vācijā paplašinājās un 1708. gadā viņš tika ratificēts par Hannoveres kūrfirstu. 54 gadu vecumā, pēc karalienes Annas nāves, viņš kāpa Lielbritānijas tronī kā Hannoveres dinastijas pirmais monarhs. Lai gan bija vairāk nekā 50 katoļi, kuri bija tuvāki Annas asinsradinieki, tomēr 1701. gadā pieņemtais troņa mantošanas likums aizliedza katoļiem kāpt tronī. Džordžs bija Annas tuvākais radinieks, kurš bija protestants. Uz to reaģēja jakobīņi, kuri meģināja gāzt Džordžu un viņa vietā iecelt Annas katolisko pusbrāli, Džeimsu Frānsisu Eduardu Stjuartu, bet viņu mēģinājums cieta neveiksmi.
Džordža valdīšanas laikā monarhijas vara tika samazināta un Lielbritānijā sākās pāreja uz ministru kabinetu valdības mūsdienīgo sistēmu, kuru vada premjerministrs. Viņa valdīšanas beigās patiesā vara piederēja seram Robertam Volpolam, Lielbritānijas pirmajam de facto premjerministram. Džordžs nomira ceļojumā netālu no dzimtās Hannoveres, kur arī viņš tika apglabāts.
Bibliogrāfija [izmainīt šo sadaļu]
- Beattie, John M. The English Court in the Reign of George I. Cambridge: Cambridge University Press. 1967
- Marlow, Joyce; Introduction by Antonia Fraser (1973). The life and times of George I. London: Weidenfeld and Nicolson. ISBN 0-297-76592-2.
- Hatton, Ragnhild. George I: Elector and King. London: Thames and Hudson. 1978 ISBN 0-500-25060-X.
- Williams, Basil; Revised by C. H. Stuart. The Whig Supremacy 1714–1760. Second edition. Oxford: Oxford University Press. 1962
Atsauces un piezīmes [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Džordžs I bija vācietis un, atveidojot no vācu valodas viņa vārdu, viņu sauc par Georgu nevis par Džordžu
 |
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Priekštecis: Anna |
Lielbritānijas karalis 1714.-1727. |
Pēctecis: Džordžs II |
