Džoto di Bondone
| Džoto di Bondone | ||
Statuja pie Ufici, kas attēlo Džoto |
||
| Dzimis | 1266./67. gads
|
|
| Miris | 1337. gada 8. janvārī (aptuveni 70 gadu vecumā) |
|
| Tautība | itālis | |
| Nozares | Gleznošana un arhitektūra | |
| Mākslas virziens | Gotiskā māksla Protorenesanses māksla |
|
| Slavenākie darbi | Skroveņi kapellas freskas, Florences katedrāles zvanu tornis | |
| Mākslas portāls / Mākslas vikiprojekts |
||
Džoto di Bondone (itāļu: Giotto di Bondone jeb vienkārši Džoto; dzimis ap 1266./67. gadu, miris 1337. gada 8. janvārī) bija itāļu gleznotājs un arhitekts vēlīnajos viduslaikos. Džoto tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem renesanses ideju attīstītājiem.
Džoto slavenākais darbs ir fresku cikls Skroveņi kapellā, kas atrodas Padujā, Veneto. Darbu pie kapellas Džoto veicis laikposmā no 1303. līdz 1305. gadam. Kapellā attēlota Jēzus un Jaunavas Marijas dzīve, izceļot Jaunavas Marijas lomu cilvēka pestīšanā.
1334. gadā Džoto uzsāka darbu pie Florences katedrāles zvanu torņa. Līdz savai nāvei 1337. gadā pabeigts bija vien torņa pirmais stāvs, taču Andrea Pizano, kas zvanu torņa celtniecību atsāka 1343. gadā, skrupulozi turpināja sekot Džoto iecerētajam torņa dizainam. Torņa celtniecību pabeidza Frančeska Talenti. Talenti gan neizbūvēja Džoto projektēto torņa smaili. Katedrāles tornis ir nosaukts Džoto vārdā.