Džozefs Smits
|
||||||||||||||||||||
Džozefs Smits (Joseph Smith, Jr.; dzimis 1805. gada 23. decembrī, miris 1844. gada 27. jūnijā) bija Pēdējo dienu svētās Jēzus Kristus baznīcas dibinātājs, un bija tās līderis no 1830. gada 6. aprīlī līdz 1844. gada 27. jūnijam, kad viņu nošāva satrakojies cilvēku pūlis Kārtidžas cietumā.
Biogrāfija [izmainīt šo sadaļu]
Džozefs Smits ir dzimis 1805. gada 23. decembrī Šeronā, Vērmontā. Smits ir audzis reliģiozā ģmenē. Viņa tēvs Džozefs Smits vecākais un viņa māte Lūcija Maka Smita bija reliģiozi cilvēki, un bija pievienojušies prezbiterāņu baznīcai.
Džozefs nepievienojās nevienai baznīcai. Pēc viņa vārdiem, 14 gadu vecumā viņu saistījis Bībeles pants, kurā ir teikts, ka ja kādam trūkst gudrības, tad tas lai lūdz tās no Dieva. Džozefs agrā rītā gāja uz mežu un lūdza Dievu pēc gudrības. Viņam parīdījies Dievs tēvs un Jēzus Kristus, kuri teica viņam neiestāties nevienā baznīcā. Vēlāk nakts laikā viņam parādījās eņģelis Moronijs, un deva norādījumus par zelta plākšņu atrašanās vietu. Kopš tā laika Džozefs Smits regulāri apmeklēja to vietu kur bija tās zelta plāksnes un mācījās līdz pienāca brīdis, kad viņam tika pavēlēts tās sākt pārtulkot.
1830. gadā 6. aprīlī Džozefs Smits oficiāli nodibināja baznīcu un vadīja to, līdz tika nogalināts no satrakota pūļa uzbrukumā Kārtidžas cietumā 1844. gada 27. jūnijā.