D-AMPS

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mobilo sakaru standarti
GSM / UMTS (3GPP)
2G
3G
4G
cdmaOne / CDMA2000 (3GPP2)
2G
3G
Pre-4G
AMPS
1G
2G
Citas tehnoloģijas
0G
1G
2G
Pre-4G


D-AMPS jeb Digital AMPS (zināma arī kā IS-54 vai IS-136 ) ir otrās paaudzes (2G) ciparu mobilā telefona sistēma. Tā izstrādāta 1980. gadu beigās, lai aizvietotu Ziemeļamerikā plaši izplatīto analogo sistēmu AMPS. Darbojās frekvencē 824—894 MHz.

Sistēmu bieži apzīmē ar TDMA (Time division multiple access) — laika dalīšanas kanālu piekļuves metode, kas ir D-AMPS pamatā. Tā ļauj vienu frekvences kanālu izmantot vairākiem lietotājiem, katram lietotājam iedalot laika intervālus (slotus). Telefonā balss signāls tiek saspiests un sadalīts, lai ietiptu slotā. D-AMPS izmanto tādas pašas frekvences kā AMPS, tādēļ jauno sistēmu bija vienkāršāk ieviet vecās vietā.

1980. gados ASV tika ieviesta analoga mobilā telefona sistēma AMPS. To ekspluatējot, atklājās būtiski trūkumi. Pirmkārt, tā nespēja apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc mobilajiem sakariem, jo katrai šūnai bija ierobežots vienlaicīgi notiekošo sarunu skaits. Tai bija vāja drošības sistēma, tāpēc tajā bija iespējams veikt nelegālus zvanus. 1990. gada martā tika pieņemts Ziemeļamerikas pirmais ciparu mobilā tīkla standarts IS-54. Tas bez jaunajām iespējām atbalstīja ar vecās AMPS sistēmas telefonus.

1993. gadā pieņemts jauns D-AMPS standarts IS-136. Tas paredzēja papildu kanālus. Atšķirībā no IS-54, IS-136 laika dalīšanas metodi izmantoja gan balss gan kontroles signālu raidīšanai, kas ļāva palielināt bateriju gaidīšanas ilgumu, bija ziņu un datu nosūtīšanas iespējas.

D-AMPS sistēmu darbība ASV pārtraukta 2008. gadā. Tās vietā izmanto sistēmas GSM, CDMA2000 u.c..