DHCP
Vikipēdijas raksts
| Piecu slāņu TCP/IP modelis |
| 5. Lietojumslānis |
|
DHCP • DNS • FTP • HTTP • IMAP4 • IRC • POP3 • SIP • SMTP • SNMP • SSH • TELNET • RPC • RTP • RTCP • TLS/SSL • SDP • SOAP • L2TP • PPTP • … |
| 4. Transporta slānis |
| 3. Tīkla slānis |
|
IP (IPv4 • IPv6) • ARP • RARP • ICMP • IGMP • BGP • RSVP • IPSec • RIP • … |
| 2. Datu posma slānis |
| 1. Fizikālais slānis |
|
Ethernet physical layer • ISDN • Modemi • PLC • RS232 • SONET/SDH • G.709 • Wi-Fi • WiMAX • … |
DHCP (Dynamic Host Configuration Protocol) ir lietojuma slāņa protokols, kuru lieto lai automātiski iedalītu TCP/IP uzstādījumus tīkla datoriem. Šis ir klienta servera arhitektūras bāzēts protokols. Serveri ir pieejami visām populārākajām operētājsistēmām un bieži ir iebūvēti jau no sākuma. Klienti ir vēl izplatītāki. Windowā DHCP klients ir iebūvēts jau kopš win95 laikiem.
DHCP par transporta slāņa protokolu lieto UDP. Serveri vienmēr darbojas uz 67 porta. DHCP pieprasījums satur datora MAC adresi. Atbilde (veiksmīga) vienmēr satur IP adresi, bet var arī saturēt tīkla masku, default gateway, DNS un WINS serverus (to adreses). DHCP serveris ir arī PXE boot servera sastāvdaļa, PXE DHCP servera atbilde satur arī TFTP servera adresi, no kura uzsākt operētājsistēmas ielādi. Klienti izjejošajām UDP paketēm kā source port vienmēr norādā 68 portu un uz turieni arī serveri sūta savas atbildes.
[izmainīt šo sadaļu] Darbība
Vienā tīkā var būt vairāki klientu un serveri. Klients, pēc ieslēgšanas, parasti nezin savu IP adresi, bet zin tikai savu MAC adresi. Pilnajā variantā caur tīklu šādā secībā tiek pārsūtītas 4 paketes:
- Klients nosūta tīklā broadcast paketi, kurā prasa, lai atsaucas DHCP serveri (IP lease request). Šeit klients nosūta tīklā paketi ar destination adresi 255.255.255.255. Rūteri parasti šādas paketes nelaiž cauri, bet ja vajag, tās ir iespējams pārsūtīt uz citus subnetu. Ja klients zin savu iepriekšējo adresi, tas var pieprasīt apstiprināt veco adresi. Ja tā atiecīgajā tīklā ir derīga, serveris to var apstiprināt.
- Visi serveri nosūta tam klientam savus piedāvājumus (IP lease offer). Šeit serveris rezervē klientam IP adresi un nosūta to kopā ar pārējo konfigurāciju (tā parasti ir nemainīga visam tīklam) unicast (sūtot tikai uz attiecīgo MAC adresi) paketē.
- Klients izvēlas vienu no piedāvājumiem un paziņo savu izvēli atiecīgajam serverim (IP lease selection). Šeit klients nosūta broadcast paketi visam tīklam, kas satur paņemto IP adresi un izvēlētā DHCP servera adresi, lai pārējie serveri varētu nomest iepriekšējā stadijā rezervēto IP adresi.
- Attiecīgais, izvēlētais serveris apstiprina izsniegto konfigurāciju (IP lease acknowledgement). Parasti šī pakete neatšķiras no 2. stadijā lietotās. Šī pakete vienmēr satur informāciju par lietoto lease time un pilnu konfigurāciju. 2. stadijā lietotajai paketei pilnīgi notiekti ir jāsatur tikai IP adrese.
DHCP adrešu piešķiršana ir iespējama 3 veidos:
- Dinamiskā metode (dynamic allocation). Serverī norāda noteiktu tīklā lietojamo IP adrešu apgabalu un klientiem izsniedz IP adreses no tā apgabala uz notektu laiku. Šī ir visplašāk lietotā metode un vienkāršākajām DHCP serveru implementācijām tā bieži vien ir vienīgā metode.
- Statiskā metode (static allocation). Serveris permanenti piešķir IP adresi no norādīta IP adrešu apgabala. Šeit atšķirībā no dinamiskās metodes, IP adreses piešķir uz neierobežoti ilgu laiku.
- Manuālā metode (manual allocation). Serveris piešķir IP adresi no tabulas, kurā sarakstītas visas nodefinētās MAC adreses un tām atbilstošās IP adreses. Klientiem, kuru MAC adrese nav tajā tabulā, IP adresi nedod.
|
|
Šis ar informācijas tehnoloģijām un datoriem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
