DX 200

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

DX 200 ir ciparu automātiskā telefona centrāle, kuru piedāvā uzņēmums Nokia Siemens Networks.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

DX 200 ir daudzpusīga, droša pret kļūdām, modulāra un pielāgojama telefona centrāle. Tāpat to var izmantot kā telesakaru vispārēju uzdevumu servera platformu, kas paredzēta augstas veiktspējas un augstas pieejamības pielietojumiem. Tā aparatūra ir veidota no brīvi sapārotām vairākām datoru vienībām, kuras veidotas pēc dalītas programmatūras arhitektūras.

Iekārtas arhitektūra ļauj veikt migrāciju, kā arī programmatūras atjaunināšanu darbības laikā (tā sauktā "dzīvā" migrācija vai atjaunināšana). Atšķirībā no daudzām citām komutācijas platformām, 200 DX veic programmatūras atjaunināšanu bez koda lāpīšanas, tāpēc darbojošais kods nav piesārņots ar nevajadzīgām pārejas instrukcijām. Turklāt, atšķirībā no dažādu programmatūras ielāpu "integrācijas pieņēmumiem", 200 DX arhitektūra padara pareizu programmatūras komponentu integrācijas testēšanu.

Programmatūras atjaunināšanai darbības laikā nepieciešamas divas datoru vienības. Viena izpilda veco ("darba") kodu, otra ielādē jauno programmatūru, darbojas tukšgaitā ("rezerves" režimā). Procesa, kuru sauc par "sasilšanu", laikā atmiņas zonas (piem. dinamiski piešķirtā atmiņa, izņemot kaudzes procedūras) tiek pārvietotas no vecās uz jauno datoru vienību. Tas nozīmē, ka darbam ar datu struktūru jābūt saderīgam ar veco un jauno programmatūras versiju. Datu kopēšana neprasa nekādas programmēšanas pūles, kamēr datu piešķiršana tiek veikta, izmantojot TNSDL valodu.

200 DX iekārtu pieejamība pārsniedz 99,999 %, kā arī tām ir nozīmīga veiktspēja.

Iekārtu izmanto tradicionālajos mobilo sakaru komutācijas centros (MSC),[1] LTE mobilo pakešu komutācijas vārtejās, kā arī VoIP pielietojumu serveros.

200 DX var samērā viegli pārnest uz jebkuru vispārējo operētājsistēmu. Visbiežāk lietotās OS ir Linux, ChorusOS un DMX. DMX ir 200 DX "dzimtā" operētājsistēma ar mikrokodola arhitektūru. Uzlabotās funkcijas, piemēram, TCP/IP steks un "dzīvās" migrācijas sastāvdaļas, tiek īstenotas kā atsevišķas bibliotēkas.

200 DX aparatūras izvietojuma arhitektūra var būt realizēta vairākos veidos:

  • DX 200 apakšplaukti: datoru vienības tiek veidotas no vairākām kartēm, apvienotas kopā kā atsevišķi plaukti. Tas ir ļoti līdzīgs vecā stila datoru arhitektūrai, kur mātesplate nesaturēja katru svarīgu ierīci, bet diska kontrolieris, video karte, tīkla kartes uc. bija izvietotas atsevišķās paplašinājuma kartēs.
  • DX 200 kasetne: datoru vienības ir vienā kartē. Līdzīgi kā mūsdienu personālo datoru arhitektūrā, kur viss ir integrēts mātesplatē.
  • ATCA DX 200: pēc rūpnieciskās aparatūras standarta Advanced Telecommunications Computing Architecture.
  • IPA2800: DX 200 kasetnes specifiska versija, piemērota ļoti augstas caurlaidspējas reālā laika mediju apstrādei un pārraidei. Tipisks pielietojums ir mediju vārtejas un radio tīkla kontrolieri (RNC).[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sistēmas attīstību 1970. gadu sākumā sāka Somijas valsts sakaru iekārtu ražotājs Televa Keijo Olkolas (Keijo Olkkola) vadībā.

Pirmais pasūtījums tika iegūts 1973. gadā 100 abonentu vietējai telefona centrālei mazā Houtskeras salā; iekārta piegādāta 1979. gadā.[3]

1977. gadā Nokia kopā ar Televa izveidoja kopuzņēmumu Telefenno Oy, lai ražotu sakaru tīklu aparatūru. Telefenno attīstīja Nokia, pēc CIT-Alcatel licences ražoto E 10 sistēmu , kuru pārsauca par DX 100 un Televa izstrādātās ciparu telefona centrāles (tās prototips nosaukts par DX 200). DX 100 bija piemērotāka blīvi apdzīvotiem pilsētu rajoniem, bet DX 200 bija speciāli veidots reti apdzīvotiem apgabaliem. Vēlāk izrādījās, ka DX 200 sistēma ir pārāka par DX 100.[4]

Nākamā DX 200 paaudze tika veidota uz Intel 8086 procesora bāzes un izmantoja gan Televa gan Nokia labākās iestrādes.[4] Pirmās DX 200 otrās paaudzes centrāles sāka darbu 1982. gadā, un pēc dažiem gadiem tika iegūts 50 % Somijas fiksēto sakaru līniju tirgus. Līdz 1987. gadam DX 200 iekārtu apkalpoto abonentu līniju skaits bija pieaudzis līdz 400 000.[5] Sākotnējie eksporta tirgi bija Ķīna, Nepāla, Apvienotie Arābu emirāti, Šrilanka, Zviedrija, Turcija un Padomju Savienība. 1984. gadā sākts izstrādāt DX 200 versiju mobilo sakaru tīklam NMT.

1980. gados Televa un līdz ar to DX 200 pārgāja Nokia īpašumā.

1991. gadā veikts pasaulē pirmais GSM zvans, izmantojot Nokia ierīces. Pamattīkla sastāvdaļas bija veidotas uz 200 DX platformas.

2005. gadā izveidotais VoIP serveris uz DX 200 bāzes sāka darbu Somijas operatora Saunalahti tīklā, nodrošinot fiksēto un mobilo sakaru konverģences risinājumu.

Kopš 2007. gada, kad Nokia un Siemens apvienoja savas tīklu nodaļas, DX 200 projekts ir kopuzņēmuma Nokia Siemens Networks pārziņā.

2009. gadā veikts pasaulē pirmais balss zvans LTE tīklos, izmantojot komerciālas, 3GPP standarta lietotāju un tīkla iekārtas, kurām pamatā bija DX 200.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]