Dažādspārnu spāres
| Dažādspārnu spāres Anisoptera (Selys, 1854) |
||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Plakanā spāre (Libellula depressa) |
||||||||||||||
|
||||||||||||||
Dažādspārnu spāres jeb dažādspārņi (Anisoptera)[1] ir spāru kārtas (Odonata) infrakārta, kas pieder epiproktu apakškārtai (Epiprocta). Dažādspārnu spāres parasti mājo dīķu, ezeru, purvu un upju tuvumā, jo to kāpuru dzīves vieta ir ūdens. Kopumā dažādspārnu spāru infrakārtā ir apmēram 5000 sugu, kas iedalītas 11 dzimtās.[2] Grieķu valodā anisos nozīmē nevienāds, bet pteros - spārni, jo aizmugurējie spārni ir platāki nekā priekšējie spārni.
Vēl nesenā pagātnē dažādspārnu spāres tika sistematizētas kā spāru apakškārta, tomēr 1996. gadā Anisoptera un Epiophlebioptera tika apvienotas vienā apakškārtā Epiprocta. Savukārt apakškārta Anisozygoptera, kurai kādreiz piederēja infrakārta Epiophlebioptera, tika likvidēta.[3][4]
Satura rādītājs |
Dažādspārnu spāres Latvijā [izmainīt šo sadaļu]
Latvijā sastopamas 5 dažādspārņu dzimtas: ceļotājspāru dzimta (Libellulidae) ar 17 sugām, dižspāru dzimta (Aeshnidae) ar 13 sugām, smaragdspāru dzimta (Cordulidae) ar 5 sugām, strautuspāru dzimta (Cordulegasteridae) ar 1 sugu, upjuspāru dzimta (Gomphidae) ar 4 sugām.[1][5]
Izskats un īpašības [izmainīt šo sadaļu]
Dažādspārnu spārēm ir raksturīgas lielas saliktās acis, divi pāri spēcīgu, caurspīdīgu spārnu un pagarināts ķermenis. Kā jau to zinātniskais nosaukums norāda, aizmugurējie spārni ir platāki kā priekšējie. Lai arī vidēji dažādspārnu spāres augumā ir lielākas nekā vienādspārnu spāres (Zygoptera), tomēr lielākā, mērot spārnu izplētumu, ir Dienvidamerikas vienādspārnu spāre Megaloprepus caerulatus. Otra lielākā spāre ir dažādspārnu spāres Tetracanthagyna plagiata mātīte, bet, iespējams, tā toties ir smagākā spāre.[6]
Daudzi kļūdās, iedomājoties, ka vienādspārnu spāres ir tikko izšķīlusies dažādspārnu spāre, bet spāres no kūniņas izšķiļas uzreiz pilnā augumā. Visvieglāk abus spāru veidus ir atšķirt pēc spārnu novietojuma. Dažādspārnu spārēm lielākā daļa sugu atpūšoties spārnus tur izstieptus uz sāniem perpendikulāri pret ķermeni. To aizmugurējie spārni piestiprinājuma vietā ir nedaudz platāki. Acis dažādspārnu spārēm savā starpā saskaras, retumis šķirtas. Bbet tad atstarpe ir mazāka nekā acs.[5] Vienādspārnu spārēm starp acīm ir izteikta atstarpe. Dažādspārnu spārēm kā visiem kukaiņiem ir 6 kājas, bet, salīdzinot ar citiem kukaiņiem, lielākā daļa nespēj labi iet.
Lidošanas ātrums [izmainīt šo sadaļu]
Dažādspārnu spāres ir vieni no ātrākajiem kukaiņiem pasaulē. Entomologs Roberts Tiljards (angļu: Robert John Tillyard) apgalvo, ka izmērījis dažādspārnu spāres Austrophlebia costalis ātrumu, kas sasniedzis apmēram 97 km/st.[7] Tomēr ar mūsdienu instrumentiem mērītie ātrumi nav tik lieli, un ātruma rekordi pieder citiem kukaiņiem.[8]
Barība un ienaidnieki [izmainīt šo sadaļu]
Gan pieaugušās spāres, gan spāru [[kāpurs|kāpuri ir plēsīgi kukaiņi. Pieaugušās spāres barojas arodus, mušas, lapsenes, bites un citus mazos kukaiņus, bet kāpuri pārtiek no ūdenskukaiņiem. Reizēm tie uzbrūk arī zivju mazuļiem. Savukārt paši kāpuri ir zivju un ūdensputnu barība. Arī pieaugušās spāres medī putni, piemēram, piekūni, dzeltenās cielavas un mājas strazdi.[9]
Sistemātika [izmainīt šo sadaļu]
- infrakārta Dažādspārnu spāres (Anisoptera)
- virsdzimta Dižspāru virsdzimta (Aeshnoidea)
- Dižspāru dzimta (Aeshnidae)
- Upjuspāru dzimta (Gomphidae)
- dzimta Austropetaliidae
- dzimta Neopetaliidae
- dzimta Petaluridae
- virsdzimta Strautuspāru virsdzimta (Cordulegastroidea)
- Strautuspāru dzimta (Cordulegastridae)
- virsdzimta Ceļotājspāru virsdzimta (Libelluloidea)
- Ceļotājspāru dzimta (Libellulidae)
- Smaragdspāru dzimta (Corduliidae)
- dzimta Chlorogomphidae
- dzimta Synthemistidae
- virsdzimta Dižspāru virsdzimta (Aeshnoidea)
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ 1,0 1,1 Spāru daudzveidība
- ↑ Moore, Norman W (1997). Dragonflies. Gland, Switzerland: IUCN. pp. 4. ISBN 2-8317-0420-0.
- ↑ H. Lohmann (1996). "Das phylogenetische System der Anisoptera (Odonata) [The phylogenetic system of the Anisoptera (Odonata)]" (in German). Deutsche Entomologische Zeitschrift 106 (9): 209–266.
- ↑ A. C. Rehn (2003). "Phylogenetic analysis of higher-level relationships of Odonata". Systematic Entomology 28 (2): 181–240. doi:10.1046/j.1365-3113.2003.00210.x
- ↑ 5,0 5,1 Spāres – Odonata
- ↑ T. M. Leong, S. L. Tay (2009). "Encounters with Tetracanthagyna plagiata (Waterhouse) in Singapore, with an Observation of Oviposition"
- ↑ Tillyard, Robert John (1917). The Biology of Dragonflies
- ↑ Chapter 1: Fastest Flyer
- ↑ Spāres
