Dadzīši
| Dadzīši Carduelis (Brisson, 1760) |
||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Dadzītis (Carduelis carduelis) |
||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||
Dadzīši, dadzīšu ģints (Carduelis) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae). Šīs ģints sugas pamatā ir izplatītas Eirāzijā, Ziemeļamerikā un Ziemeļāfrikā.
Latvijā sastopamas 11 dadzīšu ģints sugas: dadzītis (Carduelis carduelis), gaišais ķeģis (Carduelis hornemanni), kalnu ķeģis (Carduelis flavirostris), kaņepītis (Carduelis cannabina), ķeģis (Carduelis flammea), mazais ķeģis (Carduelis cabaret), ķivulis (Carduelis spinus), zaļžubīte (Carduelis chloris), baltsvītru krustknābis (Loxia leucoptera), egļu krustknābis (Loxia curvirostra), priežu krustknābis (Loxia pytyopsittacus).[1]
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Sistemātikas diskusijas
2009. gadā Amerikas sistemātiķi (Cornell Lab of Ornithology) oficiāli sadalīja dadzīšu ģinti 4 jaunās ģintīs: dadzīši (Carduelis), ķivuļi (Spinus), ķeģi (Acanthis) un zaļžubītes (Chloris).[2][3]
Kopumā dadzīšu ģints esošā sistemātika ir ļoti diskutabla. Pēdējo gadu DNS pētījumi pierādījuši, ka krustknābji (Loxia) patiesībā ir cēlušies no proto ķeģu priekštečiem, turklāt salīdzinoši nesenā pagātnē. Zinātnieki uzskata, ka krustknābjus un ķeģus vajadzētu sistematizēt vienā ģintī. Visatšķirīgākās grupas tradicionālajā dadzīšu ģintī ir zaļžubītes un ķeģi. Molekulārie pētījumi pierāda, ka galvenās grupas sadalījušās miocēna beigās apmēram pirms 9 - 7 miljoniem gadu.[4] Sekojošā sistemātika Carduelis sensu lato atspoguļo patreizējo zinātnieku izpratni par dadzīšu ģinti. Zinātnieki pieļauj, ka, veicot arvien jaunus ģenētiskos pētījumus, varētu atklāties, ka dadzīšu ģintij pēc būtības piederoša varētu būt tikai Carduelis sensu stricto grupa.[5]
[izmainīt šo sadaļu] Sistemātika
- ģints Dadzīši (Carduelis sensu lato)
- apakšģints Dadzīši (Carduelis sensu stricto)
- Dadzītis (Carduelis carduelis)
- Dzeltenais dadzītis (Carduelis citrinella)
- Korsikas dadzītis (Carduelis corsicana)
- apakšģints Kaņepīši (Linaria)
- Kalnu ķeģis (Carduelis flavirostris)
- Kaņepītis (Carduelis cannabina)
- Jemenas kaņepītis (Carduelis yemenensis)
- Somālijas kaņepītis (Carduelis johannis)
- apakšģints Ķeģi (Acanthis)
- Gaišais ķeģis (Carduelis hornemanni)
- Ķeģis (Carduelis flammea)
- Mazais ķeģis (Carduelis cabaret)
- apakšģints Krustknābji (Loxia)
- Baltsvītru krustknābis (Loxia leucoptera)
- Egļu krustknābis (Loxia curvirostra)
- Haiti krustknābis (Loxia megaplaga)
- Priežu krustknābis (Loxia pytyopsittacus)
- Skotijas krustknābis (Loxia scotica)
- apakšģints Ķivuļi (Spinus)
- Amerikas dadzīšu grupa
- Amerikas dadzītis (Carduelis tristis)
- Laurenca dadzītis (Carduelis lawrencei)
- Mazais dadzītis (Carduelis psaltria)
- Amerikas tropu ķivuļu grupa
- Andu ķivulis (Carduelis spinescens)
- Biezknābja ķivulis (Carduelis crassirostris)
- Cekulainais ķivulis (Carduelis magellanica)
- Dzeltenais ķivulis (Carduelis uropygialis)
- Dzeltensejas ķivulis (Carduelis yarrellii)
- Dzeltenvēdera ķivulis (Carduelis xanthogastra)
- Melnais ķivulis (Carduelis atrata)
- Melngalvas ķivulis (Carduelis notata)
- Melnzoda ķivulis (Carduelis barbata)
- Olīvzaļais ķivulis (Carduelis olivacea)
- Safrāna ķivulis (Carduelis siemiradzkii)
- Sarkanais ķivulis (Carduelis cucullata)
- Ziemeļu ķivuļu grupa
- Haiti ķivulis (Carduelis dominicensis)
- Ķivulis (Carduelis spinus)
- Melnpieres ķivulis (Carduelis atriceps)
- Priežu ķivulis (Carduelis pinus)
- Amerikas dadzīšu grupa
- apakšģints Zaļžubītes (Chloris)
- Austrumu zaļžubīte (Carduelis sinica)
- Dzeltenkrūts zaļžubīte (Carduelis spinoides)
- Melngalvas zaļžubīte (Carduelis ambigua)
- Tuksneša žubīte (Carduelis obsoleta)[6]
- Vjetnamas zaļžubīte (Carduelis monguilloti)
- Zaļžubīte (Carduelis chloris)
- apakšģints Dadzīši (Carduelis sensu stricto)
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ Žubīšu dzimta
- ↑ Cornell Lab of Ornithology: Updates & Corrections - Dec 2009
- ↑ Check-list of North American Birds
- ↑ Ryan, P.G.; Wright, D.; Oatley, G.; Wakeling, J.; Cohen, C.; Nowell, T.L.; Bowie, R.C.K.; Ward, V. & Crowe, T.M. 2004. Systematics of Serinus canaries and the status of Cape and Yellow-crowned Canaries inferred from mtDNA and morphology. Ostrich 75:288-294
- ↑ Van der Meij, M.A.A.; de Bakker, M.A.G. & Bout, R.G. A phylogeny of finches and their relatives based on nuclear and mitochondrial DNA.
- ↑ Zamora, Jorge; Lowy, Ernesto; Ruiz-del-Valle, Valentin; Moscoso, Juan; Serrano-Vela, Juan Ignacio; Rivero-de-Aguilar, Juan; Arnaiz-Villena, Antonio (2006)."Rhodopechys obsoleta (desert finch): a pale ancestor of greenfinches (Carduelis spp.) according to molecular phylogeny"(PDF). Journal of Ornithology 147(3): 448–456. doi:10.1007/s10336-005-0036-2 (HTML abstract). Erratum, Journal of Ornithology 147(3): 511–512 doi:10.1007/s10336-006-0072-6
