Dadzīšu apakšdzimta
| Dadzīšu apakšdzimta Carduelinae | |
|---|---|
.jpg) Egļu krustknābji (Loxia curvirostra) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Žubīšu dzimta (Fringillidae) |
| Apakšdzimta | Dadzīšu apakšdzimta (Carduelinae) |
 Dadzīšu apakšdzimta Vikikrātuvē | |
Dadzīšu apakšdzimta (Carduelinae) ir viena no žubīšu dzimtas (Fringillidae) apakšdzimtām. Tā ir visplašākā žubīšu dzimtas apakšdzimta, kas apvieno 192 sugas un kas sistematizētas 47 ģintīs.[1] Pārējās divas apakšdzimtas ir žubīšu apakšdzimta (Fringillinae) un eifoniju apakšdzimta (Euphoniinae), kurās kopā ir 36 putnu sugas, kas iedalītas 3 ģintīs.
Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dadzīšu apakšdzimtas putni ir tipiski sēklu ēdāji. Un atšķirībā no citiem dziedātājputniem tie arī savus mazuļus baro ar sēklām, kas pirms tam tiek apēstas un tad atrītas mazuļu mutēs.[2] Bez šīs īpatnības dadzīšu apakšdzimtas putni atšķiras no pārējiem žubīšu dzimtā arī ar savu galvaskausa formu.[2]
Turklāt šīs apakšdzimtas putni ir piemērojušies sēklas uzlasīt tieši no augiem, karājoties pašā augā. Piemēram, salīdzinot ar zvirbuļiem, kas arī barojas ar sēklām, pēdējie uzlasa jau izkritušas sēkliņas uz zemes.[3] Dažas sugas ir specializējušās uz konkrētu augu sēklām, piemēram, krustknābji, kas barojas ar čiekuru sēklām. Dadzīšu apakšdzimtas putni veido barus visa gada garumā. Un tēviņi nevis apsargā teritoriju, bet savas mātītes.[3]
Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
_(13667519855).jpg)
.jpg)
_(8).jpg)
_(13667564073).jpg)
Dadzīšu apakšdzimta (Carduelinae)[1]
- ģints Akepas (Loxops)
- ģints Akialoas (Akialoa)
- ģints Akikiki (Oreomystis)
- ģints Amakihi (Chlorodrepanis)
- ģints Anianiau (Magumma)
- ģints Apapanes (Himatione)
- ģints Austrumu dižknābji (Eophona)
- ģints Briļļu žubītes (Callacanthis)
- ģints Cekulainās medusložņas (Palmeria)
- ģints Dadzīši (Carduelis)
- ģints Dižknābji (Coccothraustes)
- ģints Ģirliči (Serinus)
- ģints Havaju dižknābji (Chloridops)
- ģints Havaju medusložņas (Paroreomyza)
- ģints Havaju žubītes (Telespiza)
- ģints Himalaju svilpji (Agraphospiza)
- ģints Kalnu ģirliči (Chrysocorythus)
- ģints Kalnu žubītes (Leucosticte)
- ģints Kanārijputniņi (Crithagra)
- ģints Kaņepīši (Linaria)
- ģints Koa žubītes (Rhodacanthis)
- ģints Krustknābji (Loxia)
- ģints Ķeģi (Acanthis)
- ģints Ķivuļi (Spinus)
- ģints Lanai dižknābji (Dysmorodrepanis)
- †ģints Lielie amakihi (Viridonia)
- ģints Lielie dižknābji (Mycerobas)
- ģints Mamo (Drepanis)
- ģints Maui apaļknābīši (Pseudonestor)
- ģints Meksikas žubītes (Haemorhous)
- ģints Melnsejas medusložņas (Melamprosops)
- ģints Nukupuu (Hemignathus)
- ģints Ou (Psittirostra)
- ģints Palilas (Loxioides)
- †ģints Palmu medusložņas (Ciridops)
- ģints Sarkanie svilpji (Carpodacus)
- ģints Sarkanspārnu žubītes (Rhodopechys)
- ģints Svilpji (Pyrrhula)
- ģints Trompetsvilpji (Bucanetes)
- ģints Tuksneša žubītes (Rhodospiza)
- ģints Tumšie svilpji (Procarduelis)
- ģints Vālodžžubītes (Linurgus)
- ģints Zaļžubītes (Chloris)
- ģints Zeltgalvas svilpji (Pyrrhoplectes)
- ģints Zeltspārnu dižknābji (Rhynchostruthus)
- ģints Ziemeļamerikas dižknābji (Hesperiphona)
- ģints Ziemeļu svilpji (Pinicola)
Latvijā sastopamās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Dadzīšu apakšdzimta (Carduelinae)
- Dadzīši (Carduelis)
- Dadzītis (Carduelis carduelis)
- Dižknābji (Coccothraustes)
- Dižknābis (Coccothraustes coccothraustes)
- Ģirliči (Serinus)
- Ģirlicis (Serinus serinus)
- Kaņepīši (Linaria)
- Kalnu ķeģis (Linaria flavirostris)
- Kaņepītis (Linaria cannabina)
- Krustknābji (Loxia)
- Baltsvītru krustknābis (Loxia leucoptera)
- Egļu krustknābis (Loxia curvirostra)
- Priežu krustknābis (Loxia pytyopsittacus)
- Ķeģi (Acanthis)
- Gaišais ķeģis (Acanthis hornemanni)
- Ķeģis (Acanthis flammea)
- Mazais ķeģis (Acanthis cabaret)
- Ķivuļi (Spinus)
- Ķivulis (Spinus spinus)
- Sarkanie svilpji (Carpodacus)
- Mazais svilpis (Carpodacus erythrinus)
- Svilpji (Pyrrhula)
- Svilpis (Pyrrhula pyrrhula)
- Zaļžubītes (Chloris)
- Zaļžubīte (Chloris chloris)
- Ziemeļu svilpji (Pinicola)
- Ziemeļu svilpis (Pinicola enucleator)
- Dadzīši (Carduelis)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 World Bird List: Finches, euphonias, longspurs, Thrush-tanager, 2018
- ↑ 2,0 2,1 Newton, Ian (1973). Finches. The New Naturalist Library 55. New York: Taplinger. ISBN 0-8008-2720-1.
- ↑ 3,0 3,1 Groth, Jeffrey G. (2001). "Finches and Allies". In Elphick, Chris; Dunning, John B. Jr.; Sibley, David Allen. The Sibley Guide to Bird Life and Behavior. New York: Alfred A. Knopf. pp. 552–560. ISBN 978-1-4000-4386-6.