Daito salas
| Daito salas | |
|---|---|
 Minamidaito piekrastes ainava | |
  Daito salas | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Klusais okeāns |
| Koordinātas | 25°13′0″N 131°13′0″E / 25.21667°N 131.21667°EKoordinātas: 25°13′0″N 131°13′0″E / 25.21667°N 131.21667°E |
| Salu skaits | 3 |
| Platība | 44,8 km² |
| Garums | 170 km |
| Administrācija | |
 Japāna | |
| Prefektūra | Okinava |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 3106 (2013) |
| Pamatiedzīvotāji | japāņi |
 Daito salas Vikikrātuvē | |
Daito salas (IPA: [daitɔː salas]; japāņu: 大東諸島, Daitō-shotō; agrāk — Borodino salas) ir triju koraļļu salu grupa Filipīnu jūras ziemeļrietumos, austrumos no Nansei salām. Pieder Japānai un administratīvi ietilpst Okinavas prefektūrā. Salu grupa sastāv no trijām salām — ziemeļdaļā divas lielākās apdzīvotās Minamidaito un Kitadaito un 170 km uz dienvidiem neapdzīvotā Okinodaito.
Salas, iespējams, 1587. gadā atklājis spāņu jūrasbraucējs Pedro de Unamuno un neapdzīvotās salas nosaucis par Sinprovečo salām (islas sin Probecho) — ‘nerentablajām salām’. 1815. gadā Okinodaito salu atkārtoti atklāja spāņi un nosauca par Rasas salu (Isla Rasa), bet Minamitori un Okinotori salas 1820. gadā atkārtoti atklāja Krievijas kara flotes leitnants Ponafidins, kurš nosauca tās par godu Krievijas-Amerikas kompānijas kuģim Borodino. Japāņi salas sāka kolonizēt 1899. gadā un ierīkoja tur cukurniedru plantācijas. 1900. gadā Japānas valdība pasludināja salas par savu īpašumu.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|