Dakšingangotri glečers

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dakšingangotri glečers
Dakšingangotriglečers
Cyan pog.svg
Dakšingangotri
glečers
Kontinents Antarktīda
Izvietojums Princeses Astridas krasts
Sākums Polārais plato
Ieplūst Širmahera oāze
Koordinātas 70°45′26″S 11°34′42″E / 70.75722°S 11.57833°E / -70.75722; 11.57833Koordinātas: 70°45′26″S 11°34′42″E / 70.75722°S 11.57833°E / -70.75722; 11.57833

Dakšingangotri glečers (angļu: Dakshin Gangotri Glacier) ir neliela no kontinentālā ledus vairoga noplūduša šļūdoņa mēle Širmahera oāzē Antarktīdā.[1] Ledāju 1982./1983. gada sezonā identificēja Indijas antarktiskā ekspedīcija un nosauca par godu Gangotri ledājam Himalajos (dakshin sanskritā nozīmē ‘dienvidu’), no kā sākas Gangas upe.[2] Kopš 1983. gada tiek veikta ledāja fluktuāciju regulāra novērošana. 2005. gadā Dakšingangotri glečers kopā ar teritoriju 4,53 km² platībā ziemeļos no tā līdz Nivlisena šelfa ledājam tika noteikta par speciāli aizsargātu areālu Nr. 163.[3]

Dakšingangotri glečers atrodas 5,7 km uz rietumiem no Maitri polārstacijas. Pats glečers ir zilā ledus masīvs, kas oāzes dienvidu pusē nolaižas no 180 m augstuma līdz 10 m augstumam pie "snuķa" frontes. Izvagots ar daudzām ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā orientētām krevasēm un plaisām. Pretī glečera snuķim atrodas Širmahera oāzes šaurākā vieta — līdz šelfa ledājam ir tikai 700 m un lielāko daļu šauruma aizņem glaciālais Sbrosovojes ezers. No ledāja līdz ezeram ir ap 50 m.

Glacioloģiskie novērojumi fiksējuši vidējo ledāja atkāpšanās ātrumu 0,7 m/gadā. Atkāpšanās ātrums variējas no 48,7 cm 1997. gadā līdz 74,9 cm 1998. gadā. Kopējā ledāja atkāpšanās 10 gadu laikā (1996–2006) ir 17,21 m.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]