Darma

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Darmačakras (darmas riteņa) 24 spieķi simbolizējot darmas morāles principus.[1] (Simbols izmantots uz mūsdienu Indijas karoga.)[2]

Darma jeb dharma (sanskritā: धर्म dharma; pāli: धम्म dhamma) ir jēdziens ar vairākām vēsturiski mainīgām nozīmēm Indijas reliģijās hinduismā, budismā, sikhismā un džainismā.[3] Indiešu filozofijā darma var būt pārpasaulīgs mūžīgs morāles likums, kā arī indivīda "pareizas dzīves" principu kopums. Darma var būt kosmoloģiskā kārtība un arī cilvēka pienākums. Budismā darma, kā arī "darmas rata iegriešana"[4] apzīmē Budas mācību.[5]

Etimoloģija un termins[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds darma esot patapināts no indoeiropiešu pirmvalodas saknes *dʰer- ("turēt").[6] Rigvēdā tas parādās ar n- galotni, dhárman-, ar vairākām nozīmēm, tā skaitā "kas nodibinājies, iesakņojies". Pārnestā nozīmē darma esot "atbalsts dievībām" un grieķu ethos esot semantiski līdzīgs.[7] Sanskritā lietvārds kļūstot tematiskais dharma- un esot etimoloģiski saistīts ar avestas dar- ("turēt"), latīņu frēnum un lietuviešu derė́ti un dermė.[8] Vēdiskajā sanskritā galotne esot tematiskā dhárma- (devanāgarī: धर्म). Pāli valodā esot lietojuši vārdu dhamma, bet mūsdienu indiešu valodās un izloksnēs drīzāk parādās dharm.

Speciālisti uzskata, ka nav viena vārda rietumu valodās, kas tulkotu vārdu darma.[9][10][11] Hinduismā darma esot fundamentāla rīcība, kas saskaņā ar kosmisko kārtību uzturot dzīvību.[12] Darma nozīmējot tiesības, pienākumus, likumus, uzvedību, tikumus un "pareizu dzīvošanu".[13] Vācu pazinējs Grassmann[14] tulkojot Rigvēdu, esot uzskaitījis septiņas atsevišķas darmas vārda nozīmes, bet tulks Karl Friedrich Geldner esot lietojis divdesmit dažādus vārdus, tā skaitā likums, kārtība, pienākums un ieradums.[15][16] Džainismā darma attiecas uz "džinas" mācībām par cilvēka morālo "transformāciju."[17] Sikhisma svētos Adi Granth rakstos dharm nozīmējot "taisnības ceļš" un aprakstīts, kā "darmas soģis" rūpējās par taisnīgumu.[18][19][20][21] Darma esot nemainīgs princips, kas regulējot pārmaiņas.[22] Indologu vārdnīcas[23] skaidro, ka dharma sākumā bija kosmiskais likums, noteikumi un rituāli, kas radīja Visumu no haosa, bet tikai vēlāk vēdās, upanišadās, purānās[24][25] un eposos darmas skaidrojums izvērsts.[26][27] Rietumu fenomenoloģija reizēm pielīdzināta darmai.[28][29]

Ticējumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laupītājs Vālmīki[30] esot pierakstījis eposu Rāmājana

Apgalvots, ka darma radusies kopā ar Vēdas mitoloģiju un saskaitīts, ka dharman lietots 63 reizes eposā Rigvēdā,[15][31] kur dievi rada Visumu no haosa, attur zemi no saules un zvaigznēm, uztur debess jumi un nostiprina kā kalnus, tā arī līdzenumus.[15][32] Tad Indra un citas dievības gādā par kārtību, stabilitāti un harmoniju.[15] Senajos rakstos darmai esot bijis rituālistiska vērtība un vienotības un likumības spēks.[33][34][35] Pazinējs Van Buitenen[36] skaidro, ka darmu bijis jāciena, lai uzturēt pasaules harmoniju un kārtību.[36][37]

Eposos Rāmajāna un Mahābhārata[38] darma esot praktiska morāle. Piemēram, eposa Rāmājana,[39] zemnieks uzdod valdniekam "pareizi" rīkoties. Darma kā morāle esot visu Rāmājanas varoņu dzīves un notikumu centrā,[40] kur personāžas apspriež ētisku rīcību un krietnais karalis tiek saukts ‘‘darmarādža.’’[41][42][43][44]

Jogs Pataņdžali esot norādījis, ka darma apzīmējot jogai piederošās "jamas" (ierobežojumus) un "nijamas" (normas),[45][46] tā skaitā nevardarbību (ahimsa), nemelošanu un nezagšanu.[47] Kāmasūtras sacerētājs Vātsjājana Mallānaga esot skaidrojis darmu ar antonīmu adharmu.[46][48] Darma kā pienākums un pareiza uzvedība un piemērotība ir ierakstīta Indijas traktātos (darmašastrās) par likumu un reliģiju.[49]

Darma budismā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vipasāna dhammas meistars S. N. Goenka (1924-2013)

Terevādas budisma un Vipasāna meditācijas meistars SN Goenka[50] skaidrojis, ka dhammas pirmatnējā nozīme bijusi "dharayati iti dharma", "kas satur vai uztur," bet budistiem darma tieši attiecas uz Sidhārta Gautama mācībām un pamata principiem (piem. Četras cildenās patiesības un Cēlais astoņposmu ceļš).

Darma kopā ar Budu un sanghu ir viena no "Trīs dārgumiem."[51] Paša Budas mācība reizēm arī saukta "budadarma" un Mahājānā sastāda "trīju patiesību" (trīs Budas ķermeņu) doktrīnu, pārstāvot tā saukto "darmakāja".[52] Attīstot doktrīnu par "pakārtoto izcelšanos" vai "atkarīgo rašanos" (paticca-samuppanna-dhamma) budistu mūki esot patapinājuši terminu darma.[53] Nāgārjuna[54] un citi "vidus ceļa" budistu domātāji šķiet apšaubītu, vai darmai, kā apziņas mirklim, ir kāda neatkarīga eksistence,[55] jo budistu fenomenoloģija noliedz pastāvīgu dabu un velta Tripitakas trešo daļu (abhidhamma-pitaka) metafizikai.[56] Dzenbudismā darmai ir papildus nozīme saistībā ar autentisko mācību pārmantošanu, tā saukto "darmas transmisiju."[57][58]

Sengrieķu Eusebeia[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Imperatora Ašokas edikts par darmu (ap 258. gadu p.m.e.).[37]

Kandahāras tuvumā Afganistānā atrasts Maurjas imperatora Ašokas valdīšanas laika piemineklis uz kura, kā Rozetas akmenī, darmas doktrīnas iekaltas aramiešu un grieķu valodās.[59] Vācu indologs Paul Hacker apgalvojis, ka akmenī eusebeia,[37] kā arī citās budistu valdnieka Ašokas pavēlēs (ediktos)[60] lietotais grieķu eusebeia nozīmējot darma.[61] Eusebeia, sengrieķu: εὐσέβεια no sengrieķu: εὐσεβής, kas mūsdienās tulkots kā dievbijība vai godbijība (pietāte), arī nozīmējot garīgu briedumu un cienīgu attieksmi pret dzīvām būtnēm.[62] Ašokas edikti reizēm pieminēti strīdīgos rakstos par Indijas kultūras ietekmi uz Seno Grieķiju un hellēnismu.[63][64]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ašokas edikti (angliski) [1]
  2. Darmačakra uz karoga [2]
  3. Encyclopedia Britannica, Dharma
  4. Darmas rata iegriešana (angliski) [3]
  5. Darmas definīcija (angliski)[4]
  6. Rix, Helmut, red. (2001) (German). Lexikon der indogermanischen Verben (2nd izd.). Wiesbaden: Dr. Ludwig Reichert Verlag. 145. lpp.
  7. Brereton, Joel P. (2004). "Dhárman in the Ṛgveda". Journal of Indian Philosophy 32: 449–89. doi:10.1007/s10781-004-8631-8.
  8. Karl Brugmann, Elements of the Comparative Grammar of the Indo-Germanic languages, Volume III, B. Westermann & Co., New York, 1892, p 100
  9. Dhand, Arti (Fall 2002). "The Dharma of Ethics, the Ethics of Dharma : Quizzing the Ideals of Hinduism". Journal Of Religious Ethics 30 (3): 351.
  10. J. A. B. Van Buitenen, Dharma and Moksa, Philosophy East and West, Volume 7, Number 1/2 (Apr. - Jul., 1957), page 36
  11. skatīt:
    • Ludo Rocher (2003), The Dharmasastra, Ch. 4, The Blackwell Companion to Hinduism, ISBN 978-0631215356
    • Alban G. Widgery, The Principles of Hindu Ethics, International Journal of Ethics, Vol. 40, No. 2 (Jan., 1930), pp. 232-245
  12. [5] The Oxford Dictionary of World Religions, Dharma
  13. skatīt: * Albrecht Wezler, Dharma in the Veda and the Dharmaśāstras, Journal of Indian Philosophy, December 2004, Volume 32, Issue 5-6, pp 629-654 * Johannes Heesterman (1978). ‘Veda and Dharma’, in W.D.O’ Flaherty (Ed.), The Concept of Duty in South Asia, New Delhi: Vikas, ISBN 978-0728600324, pp 80-95 * K.L. Seshagiri Rao (1997), Practitioners of Hindu Law: Ancient and Modern, Fordham Law Review, Volume 66, pp 1185-1199
  14. Hermann Grassmann, Worterbuch zum Rig-veda (German Edition), Motilal Banarsidass, ISBN 978-8120816367
  15. 15,0 15,1 15,2 15,3 Paul Horsch - From Creation Myth to World Law: the Early History of Dharma, Journal of Indian Philosophy, December 2004, Volume 32, Issue 5-6, pp 423-448
  16. skatīt:
    • Dharma, The Columbia Encyclopedia, 6th Ed. (2013), Columbia University Press, Gale, ISBN 978-0787650155;
    • Steven Rosen (2006), Essential Hinduism, Praeger, ISBN 0-275-99006-0, Chapter 3
  17. Džainisms, Budisms un Mahavira (angliski) [6]
  18. Sikhu darma {{en ikona} [7] }
  19. Adi Granth lūgšanas (latviski) [8]
  20. Guru Granth Sahib page 38
  21. Guru Granth Sahib page 78
  22. ref name=stevenrosen>Steven Rosen (2006), Essential Hinduism, Praeger, ISBN 0-275-99006-0, page 34-45
  23. skatīt:
  24. purānas 1. Sanskrita literatūras pieminekļi, hinduisma svētās grāmatas, kas katra veltīta kāda dieva kultam un stāsta par visu radību izcelsmi, dieviem, gudrajiem, valdniekiem. [SV99]
  25. Purānu arhīvs [9]
  26. skatīt: *English translated version by Jarrod Whitaker (2004): Paul Horsch - From Creation Myth to World Law: the Early History of Dharma, Journal of Indian Philosophy, December 2004, Volume 32, Issue 5-6, pp 423-448; Original peer reviewed publication in German: Paul Horsch, ‘Vom Schoepfungsmythos zum Weltgesetz’, in Asiatische Studien: Zeitschrift der Schweizerischen Gesellschaft fur Asiankunde, Volume 21 (Francke: 1967), pp 31–61;
    • English translated version by Donald R. Davis (2006): Paul Hacker - Dharma in Hinduism, Journal of Indian Philosophy, Volume 34, Issue 5, pp 479–496; Original peer reviewed publication in German: Paul Hacker, ‘‘Dharma im Hinduismus’’ in Zeitschrift fur Missionswissenschaft und Religionswissenschaft 49 (1965): pp 93–106
  27. skatīt:
    • "...the order and custom which make life and a universe possible, and thus to the behaviours appropriate to the maintenance of that order." citation in The Oxford Dictionary of World Religions
    • Britannica Concise Encyclopedia 2007
  28. David Kalupahana. The Philosophy of the Middle Way. SUNY Press, 1986, pages 15–16
  29. Stenfordas universitātes filozofijas enciklopēdija - Fenomenoloģija [10]
  30. Laupītājs Vālmīki [11] (angliski)
  31. Joel Brereton (2004), Dharman in the RgVeda, Journal of Indian Philosophy, Vol. 32, pp 449-489
  32. RgVeda 6.70.1, 8.41.10, 10.44.8, Karl Friedrich Geldner, Der Rigveda in Auswahl (2 vols.), Stuttgart; and Harvard Oriental Series, 33-36, Bd.1-3: 1951
  33. Paul Horsch - From Creation Myth to World Law: the Early History of Dharma, Journal of Indian Philosophy, December 2004, Volume 32, Issue 5-6, pp 430-431
  34. P. Thieme, Gedichte aus dem Rig-Veda, Reclam Universal-Bibliothek Nr. 8930, pp. 52
  35. Dharma, The Columbia Encyclopedia, 6th Ed. (2013), Columbia University Press, Gale, ISBN 978-0787650155
  36. 36,0 36,1 J. A. B. Van Buitenen, Dharma and Moksa, Philosophy East and West, Vol. 7, No. 1/2 (Apr. - Jul., 1957), pp 33-40
  37. 37,0 37,1 37,2 Paul Hacker (1965), Dharma in Hinduism, Journal of Indian Philosophy, Volume 34, Issue 5, pp 479–496 (English translated version by Donald R. Davis (2006))
  38. Daniel H. H. Ingalls, Dharma and Moksa, Philosophy East and West, Vol. 7, No. 1/2 (Apr. - Jul., 1957), pp. 43
  39. [12] Rāmājana teksts (angliski)
  40. Daniel H. H. Ingalls, Dharma and Moksa, Philosophy East and West, Vol. 7, No. 1/2 (Apr. - Jul., 1957), pp. 41-48
  41. The Mahābhārata: Book 11: The Book of the Women Book 12: The Book of Peace, Part 1 By Johannes Adrianus Bernardus Buitenen, James L. Fitzgerald pg.124
  42. Piemēri:
    • Johann Jakob Meyer (1989), Sexual life in ancient India, ISBN 8120806387, Motilal Banarsidass, pp. 92-93
    • Raymond F. Piper (1954), In Support of Altruism in Hinduism, Journal of Bible and Religion, Vol. 22, No. 3 (Jul., 1954), pp. 178-183
    • J Ganeri (2010), A Return to the Self: Indians and Greeks on Life as Art and Philosophical Therapy, Royal Institute of Philosophy supplement, 85(66), pp. 119-135
  43. Daniel H. H. Ingalls, Dharma and Moksa, Philosophy East and West, Vol. 7, No. 1/2 (Apr. - Jul., 1957), pp. 44-45; (Mahabharata 12.106.20)
  44. Huston Smith, The World Religions, ISBN 978-0061660184, HarperOne (2009)
  45. [13] The yoga-system of Pataņdžali, James Haughton Woods (1914), Harvard University Press
  46. 46,0 46,1 Klaus Klostermaier, A survey of Hinduism,, SUNY Press, ISBN 0-88706-807-3, Chapter 3: Hindu dharma
  47. [14] The yoga-system of Patanjali Yoga-sutras, James Haughton Woods (1914), Harvard University Press, pp 178-180
  48. Jha, Nyayasutras with Vatsyayana Bhasya, 2 vols, Oriental Books (1939)
  49. [15] Dharmashastra (angliski)
  50. SN Goenka biogrāfija (angliski) [16]
  51. sangha rel. 1. Mūku draudze (kopība) budismā — viens no trim budisma dārgumiem (pārējie divi ir Buda un likums jeb dharma); sākotnēji to veidoja 5 askēti, Budas draugi; mūsdienās kaut kas līdzīgs baznīcai, ko veido ne tikai visi pasaulē dzīvojošie budisti, bet arī apgaismību ieguvušās būtnes, kas tagad atrodas debesīs. [IdV, RtV]
  52. Kagju kaya [17]
  53. Lopez, Donald S. (2001), The Story of Buddhism, HarperCollins
  54. Nāgārjuna (angliski) [[18]]
  55. Nāgārjunas filozofija (angliski) [19]
  56. http://www.fsi.lu.lv/userfiles/RELIGJISKI-FILOSOFISKIE-RAKSTI-XIV.pdf 55. lpp.
  57. Dharma transmission (angliski) [20]
  58. Darmas "transmisija" dzenbudismā (angliski) [21]
  59. http://www.ancient.eu.com/image/259/
  60. [22] Ašokas "edikta" tulkojums (angliski)
  61. Etienne Lamotte, Bibliotheque du Museon 43, Louvain, 1958, pp. 249
  62. Eusebeia [23]
  63. Ašoka un hellēnisms (angliski) [24]
  64. Ašokas darma (spāniski) [25]