Datorsistēmu atbalstīts kolektīvs darbs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Datorsistēmu atbalstīts kolektīvais darbs (CSCW) ir uz projektu orientēts teorētisks zinātnes lauks. Neskatoties uz dažādiem izpausmes veidiem, CSCW ir identificējama zinātne, kas koncentrējas uz savstarpēji atkarīga organizēta kolektīva darba rakstura izpratni. Tās mērķis — radīt atbilstošas datortehnoloģijas, kas atbalstītu kolektīvo darbu.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Termins "datorsistēmu atbalstīts kolektīvais darbs" (angļu: Computer Supported Cooperative Work vai CSCW) pirmo reizi minēts 1984.gadā Masačūsetsā, ASV Irēnes Greifas (Irene Greif) un Paula Kešmana (Paul M. Cashman) organizētā seminārā par tehnoloģiju atbalstu cilvēku darbā[1]. 1987.gadā Dr. Čārlzs Findlijs (Dr. Charles Findley) prezentē koncepciju ‘kolektīvs mācību darbs’. CSCW definē ‘kā kolektīvais darbs un tā koordinācija var tikt atbalstīta ar datorsistēmu iespējām’[2]. Dažkārt tiek uzskatīts, ka CSCW un grupprogrammatūra ir sinonīmi, taču pastāv arī tam pretējs uzskats, ka grupprogrammatūra attiecināma uz reālam datorsistēmām, kamēr CSCW pēta grupprogrammatūras instrumentus un tehnikas, kā arī to psiholoģisko, sociālo un organizācijas efektu. Definīcija[3] izskaidro atšķirību starp šīm divām koncepcijām:

‘CSCW ir vispārīgs termins, kas apvieno izpratni par veidu kā cilvēki strādā grupā, izmantojot datora tīkla tehnoloģijas, saistīto tehnoloģisko nodrošinājumu, programmatūru, pakalpojumus un tehniku.’

Galvenās CSCW pamatnostādnes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gadu gaitā CSCW pētnieki ir definējuši vairākas kolektīvā darba būtības dimensijas. Dažas no tām:

  • Darba procesa izpratne: indivīdiem, kas strādā kopā jābūt spējīgiem sasniegt noteiktu zināšanu līmeni par pārējo indivīdu darbību [4];
  • Darba elastīga dalīšana: komandas indivīdiem jābūt spējīgiem sadalīt darbu vienībās, sadalīt savā starpā un pēc tam, kad darbs paveikts, apvienot padarīto vienotā struktūrā[5][6];
  • Spēja pielāgoties: kā indivīdi pierod pie tehnoloģijas risinājuma savā konkrētajā situācijā; tehnoloģija var būt pieņemta kā darba vide pilnīgi nerēķinoties ar indivīdiem — projekta izstrādātājiem[7][8][9]

CSCW koncepcija radīta galvenokārt ņemot vērā CSCW pētnieku komandas izstrādātu sistēmu izpēti, vai izmantojot esošu sistēmu analīzi (piemēram, Wikipedia). CSCW pētnieki, kas izstrādā un rada šādas sistēmas, mēģina iepazīstināt ar to pamatprincipiem nebijušos veidos, tomēr šīs sfēras sarežģītība rada grūtības parādīt pārliecinošus rezultātus; CSCW sistēmu panākumi bieži ir tik nosacīti sociālā konteksta īpatnībās, ka ir grūti šādas sistēmas ieviest. Rezultātā CSCW sistēmas, kas bāzētas uz veiksmīgu projektu sistēmām, var ciest neveiksmi indivīdu pierašanas ziņā šķietami līdzīgā kontekstā dažādu iemeslu dēļ, kurus ir gandrīz neiespējami identificēt vispār[10]. CSCW zinātnieks Marks Akermans (Mark Ackerman) to nosauc ‘dalīšanās starp to, ko mēs zinām, ka vajadzētu sociāli atbalstīt un to, ko mēs varam tehniski atbalstīt’ — ‘socioloģiski tehnoloģiskā plaisa’ un apraksta CSCW galveno izpētes gaitu, lai tā būtu ‘izvērsta, izprotama un ar cerībām uz situācijas uzlabošanos’[11].

CSCW matrica[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viens no izplatītākajiem veidiem kā rast priekšstatu par CSCW sistēmām ir aplūkot tās izmantošanas kontekstā. Šādu iespēju sniedz CSCW matrica. Tā aplūko darbu divu dimensiju kontekstā: pirmkārt, vai kolektīvā darba procesa ģeogrāfiskā atrašanās vieta viena, vai tas ir ģeogrāfiski dalīts, otrkārt — vai indivīdi strādā vienlaicīgi (sinhroni), vai dažādos laikos neatkarīgi no tā, vai citi arī tajā laikā piedalās procesā (asinhroni).

CSCW Matrica
  • Vienā laikā / vienā vietā
Tieša mijiedarbība
  • Vienā laikā / dažādās vietās
Attālināta mijiedarbība
  • Dažādā laikā / vienā vietā
Nepārtraukts uzdevums
  • Dažādā laikā / dažādās vietās
Sazināšanās + saskaņošana

Ārējas saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Grudin, J. (1994). "Computer-Supported Cooperative Work: History and Focus". Computer 27 (5): 19—26. doi:10.1109/2.291294. 
  2. Carstensen, P.H.; Schmidt, K. (1999). "Computer supported cooperative work: new challenges to systems design". Atjaunots: 2007-08-03. 
  3. Wilson, P. (1991). Computer Supported Cooperative Work: An Introduction. Kluwer Academic Pub.
  4. Dourish, P.; Bellotti, V. (1992). "Awareness and coordination in shared workspaces". Proceedings of the 1992 ACM conference on Computer-supported cooperative work: 107-114, ACM Press New York, NY, USA. 
  5. Schmidt, K.; Bannon, L. (1992). "Taking CSCW seriously". Computer Supported Cooperative Work 1: 7—40. doi:10.1007/BF00752449. 
  6. Strauss, A. (1985). "Work and the Division of Labor". The Sociological Quarterly 26: 1—19. doi:10.1111/j.1533-8525.1985.tb00212.x. 
  7. MacKay, W.E. (1991). "Patterns of sharing customizable software". Proceedings of the 1990 ACM conference on Computer-supported cooperative work: 209-221, ACM Press New York, NY, USA. 
  8. Dourish, P. (2003). "The Appropriation of Interactive Technologies: Some Lessons from Placeless Documents". Computer Supported Cooperative Work 12: 465—490. Kluwer Academic Publishers. doi:10.1023/A:1026149119426. 
  9. Schmidt, K. (1991). "Computer Support for Cooperative Work in Advanced Manufacturing". International Journal of Human Factors in Manufacturing 1: 303—320. doi:10.1002/hfm.4530010402. 
  10. Grudin, J. (1988). "Why CSCW applications fail: problems in the design and evaluation of organization of organizational interfaces". Proceedings of the 1988 ACM conference on Computer-supported cooperative work: 85-93, ACM Press New York, NY, USA. 
  11. "Ackerman, M." (2000). "The Intellectual Challenge of CSCW: The gap between social requirements and technical feasibility". Human-Computer Interaction 15: 179—203. doi:10.1207/S15327051HCI1523_5.