Datu tips

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Datu tips (data type) ir datu paveids, piemēram, ir skaitliskie dati, burtciparu (rakstzīmju) dati, loģiskie (patiess/aplams) dati un datumi. Programmēšanas valodas parasti nodrošina dažādu datu tipu veidošanu. Datu bāzu pārvaldības sistēmās šo terminu izmanto, lai klasificētu datu laukus, kuri nosaka, kādus datus var ievadīt datubāzē.

Apraksts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gandrīz visās programmēšanas valodās ir datu tipi, lai gan dažādās valodās, var izmantot dažādus apzīmējumus. Gandrīz visās valodās ir šādi datu tipi:

Piemēram, Java programmēšanas valodā, "int" tipā kopā ir 32-bitu veselu skaitļu vērtību diapazonā no -2147483648 līdz 2147483647, kā arī ir dažādas darbības, kas var tikt veiktas veseliem skaitļiem, piemēram, saskaitīšana, atņemšana un reizināšana.
Lielākā daļa programmēšanas valodas arī ļauj programmētājam izveidot savu datu tipu, parasti, apvienojot vairākus elementus no cita veida datu tipiem un nosakot atļautās operācijas ar jaunu datu tipu. Piemēram, programmētājs var izveidot jaunu datu tipu ar nosaukumu "komplekss skaitlis", kas ietver reālas un iedomātas daļas.

Datu tipu klases[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Mašinu datu tipi

Visi dati datoros balstās uz ciparu elektronikas, kas atspoguļots kā bits (alternatīva 0 un 1) zemākajos līmeņos. Mazākā datu adresējamā vienība parasti ir bitu grupa, kuru sauc par baitu (parasti oktets, kas ir 8 biti). Vienību, kas tiek apstrādāta ar mašīnkodu instrukciju, sauc par vārdu (parasti 32 vai 64 biti, no 2011. gada).Lielākā daļa instrukciju interpretē vārdu kā bināro skaitli ka 32 bitu vārdu var atspoguļot ar pozitīvām, veselām skaitļu vērtībām no 0 līdz 2^{32}-1

  • Primitīvie datu tipi
  • Būla datu tips
  • Ciparu datu tipi
  • Salikto datu tipi
  • Uzskaitīšana
  • Virknes un teksta datu tipi
  • Norādes un atsauces datu tipi
  • Funkcijas datu tipi