Daugavas kauja

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zviedru uzbrukums pāri Daugavai Spilves kaujas laikā 1701. gada jūlijā

Daugavas kauja, arī Spilves kauja bija otrā lielākā kauja pēc Narvas kaujas Lielajā Ziemeļu kara sākumā starp apvienoto Saksijas (9000 vīru) un Polijas-Lietuvas (10 000 vīru) karaspēkiem pret Zviedrijas 7000 vīru karaspēku. Kauja notika 1701. gada 9. jūlijā Spilves pļavās Pārdaugavā. Sakšu armijas virspavēlnieks grāfs Ādams fon Šteinavs (Adam Heinrich Graf von Steinau) taktiski kļūdījās un pirms kaujas sadalīja savu karaspēku. Zviedru kājnieki dūmu aizsegā pārcēlās pāri Daugavai un spējā triecienā sakāva sakšus, kas organizēti atkāpās. Zviedru karalis Kārlis XII viegli ieņēma Kurzemes hercogisti un līdz 11. augustam uzturējās Bauskas pilī.

Daugavas forsēšana un pontonu tilta izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedru peldošā baterija, kas tika lietota arī Daugavas forsēšanai 1701. gadā

Kaujas laikā zviedri izmantoja peldošas koka platformas un dūmu aizsegu. Lai galvenais karaspēks varētu šķērsot Daugavu, tika uzbūvēti plosti, kas savā starpā bija saistīti ar virvēm. Pēc karaspēka aiziešanas tilts palika Rīgas pilsētai un kalpoja kā pirmais tilts pār Daugavu tās lejtecē, ko izmantoja vasaras mēnešos. 1705. gadā pavasara pali tiltu aiznesa jūrā. Plostu tilts tika atjaunots, bet 1710. gadā to iznīcināja uzbrūkošā krievu armija.