Daugavgrīva
| Daugavgrīva |
|
|---|---|
Parādes iela. |
|
 |
|
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |  Rīga |
| Priekšpilsēta | Kurzemes rajons |
| Pilsētas daļas | Memmes pļava |
| Platība | 10,147 km² |
| Iedzīvotāju skaits | 9 767 (2010) |
| Ievērojamas celtnes | Daugavgrīvas cietoksnis Daugavgrīvas bāka Ziemas osta Ūdens attīrīšanas stacija |
| Ūdenstilpnes | Rīgas jūras līcis Daugava Buļļupe |
| Parki | Dabas liegums |
| Transports | |
| Autobuss | 3. 30. 36. |
| Mikroautobuss | 246. 247. |
| Papildinformācija | |
| Pasta indekss | LV-1016 |
| Ārējā saite | apkaimes.lv |
Daugavgrīva ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajona, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļa Memmes pļava. Daugavgrīvas apkaime atrodas Rīgas ZR daļā uz Buļļu salas. Tā robežojas ar Rītabuļļu, Bolderājas, Vecmīlgrāvja un Mangaļsalas apkaimēm, taču reāls savienojums pa sauszemi ir tikai ar Rītabuļļu apkaimi un Bolderāju (savienojums pa tiltu). Daugavgrīvas apkaimes robežas ir Rīgas līcis, Daugava, Loču kanāls, Buļļupe, iedomāta paralēla taisne Roņu ielai, Dzintara iela, taka, kas ved uz Rīgas līci.
Daugavgrīvas apkaimes kopējā platība ir 10,147 km², kas ir divreiz vairāk nekā Rīgas apkaimju vidējās platības rādītājs. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 14 831 metri. Centrālā Daugavgrīvas iela ir Parādes iela. Daugavgrīvas apkaimē ietilpst arī Mīlestības saliņa.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Daugavgrīva vēstures avotos pirmo reizi minēta 1205. gadā, kad krusta karotāji vecās Daugavas grīvas labajā krastā (tagadējās Vecdaugavas krastā, Vecdaugavas apkaimē) uzcēla cisterciešu klosteri. 1228. gadā kurši un zemgaļi to ieņēma un nopostīja. No 1305. gada, kad atjaunoto klosteri nopirka Livonijas ordenis, tajā atradās komturijas centrs — Daugavgrīvas pils. Nocietinājumiem pie Rīgas jūras vārtiem bija liela stratēģiska nozīme, un tie kļuva par Rīgas pilsētas bīskapa un ordeņa sadursmju objektu. Par Daugavgrīvu cīņa notika arī 17. un 18. gadsimta karos.
Tagadējā vietā Daugavgrīva sāka veidoties 17. gadsimta sākumā. 1608. gadā tur uzcēla skansti, kas pēc ordeņu nocietinājumu likvidēšanas 17. gadsimta beigās kļuva par vienīgo cietoksni pie Daugavas grīvas. Pēc Ziemeļu kara (1700—1721), Daugavgrīvas cietoksnis tika vairākkārt pārbūvēts un paplašināts. Pie cietokšņa izveidojās apdzīvota vieta. 17. gadsimtā Daugavgrīvā sāka darboties latviešu skola. 18. gadsimta beigās Daugavgrīva kļuva par Rīgas ziemas ostu (tajā pārziemoja patuveni 1000 kuģu gadā), bet pēc Rīgas — Bolderājas (Ostasdambja) dzelzsceļa atklāšanas 1873. gadā — par priekšostu. 1852. gadā no Rīgas līdz Daugavgrīvas loču stacijai ierīkoja telegrāfu. 1863. gadā Daugavgrīvā uzcēla čuguna bāku, kuras augstums bija 31,4 metri. Pirmajā pasaules karā tā tika nopostīta. 1921. gadā bāku atjaunoja un tās augstums bija 35,5 metri. 1865. gadā Rīgas biržas komiteja Daugavgrīvas ziemas ostā uzbūvēja slīpdoku. 1866. gadā blakus tika uzbūvēta mašīnbūves fabrika, bet pie tās 1898. gadā tika uzbūvēts peldošs doks.
1905. gadā Daugavgrīvas cietoksnī darbojās sociāldemokrātiskās partijas Rīgas komitejas kara organizācija. 1905. gada 23. jūnijā notika plaša demonstrācija, bet 22. oktobrī masu mītiņš. 20. novembrī Daugavgrīvas garnizona kareivji piedalījās masu mītiņā Bolderājā. 1909. gadā Daugavgrīvā bija jau uzceltas 110 ēkas un iedzīvotāju skaits bija aptuveni 2 tūkstoši cilvēku, kuri galvenokārt bija ostas strādnieki un zvejnieki. 1915. gadā Daugavgrīvas cietoksnī formēja un apmācīja latviešu strēlnieku bataljonus. 1919. gada rudenī tur notika Latvijas armijas Daugavgrīvas garnizona nemieri.
1924. gadā Daugavgrīva tika pievienota Rīgas pilsētai.
[izmainīt šo sadaļu] Daugavgrīvas cietoksnis
Daugavgrīvas cietoksnis (krievu: Усть-Двинск, vācu: Dünamünde, poļu: Dynemunt) atrodas Daugavas kreisajā krastā pie Buļļupes ietekas, netālu no Daugavas ietekas jūrā. Daugavgrīvas cietokšņa pirmsākumi ir meklējami jau 17. gs., kad pirmos nocietinājumus — Jaunās grīvas skansti 1608. gadā Poļu-zviedru kara laikā uzbūvēja zviedru armija. Pēc Rīgas iekarošanas kara darbībā sagrautā nocietinājumu vietā zviedru ģenerāļa Rotenberga vadībā
17. gadsimta 40. gados uzbūvēja modernu cietoksni ar pieciem bastioniem un diviem vārtiem. Cietoksnī bija izvietoti 120 lielgabali un mortīras, zaldātu kazarmas, virsnieku dzīvokļi, garnizona baznīca, pārtikas un munīcijas noliktavas.
17. gadsimta pēdēja ceturksnī, zviedri modernizēja cietoksni, sekojot līdzi tā laika standartiem. Piecus agrākos bastionus paplašināja, uzbūvēja sesto bastionu, jaunus kazemātus, pulvera pagrabus, uzbēra vaļņus un padziļināja grāvjus. Modarnizēšanas darbus vadīja zviedru kara inženieris Ēriks Dālbergs. Un ap šo laikā cietoksnis ieguva Daugavgrīvas cietokšņa nosaukumu ar kuru mēs to pazīstam tagad.
Ziemeļu kara rezultātā, 1710. gadā, cietoksnis nonāca Krievijas armijas rokās un tās garnizons cietoksnī palika līdz pat 1917. gadam. 1919. gadā cietoksnis kļuva par Latvijas armijas artilērijas pulka novietni.
Padomju Latvijas laikos cietoksnī tika izvietotas Baltijas flotes vienības, kas atkāpās pēc vācu iebrukumu. Toties jau 1944. gadā — tūlīt pēc Sarkanarmijas ienākšanas Rīgā, Daugavgrīvas cietoksnī atkal izvietojas PSRS Baltijas flotes karaspēka vienības.
Padomju laikos Cietoksnī bija izvietotas šādas militārās vienības un objekti:
- Mīnu traleris
- 2 zemūdenes
- Apsardzes daļa
- Kuģu remontdarbnīcas
Daugavgrīvas cietoksni mūsdienās izmantots kā Latvijas Republikas muitas zona.
[izmainīt šo sadaļu] Daugavgrīvas bāka
Daugavgrīvas bāka atrodas Daugavas kreisajā krastā pie ietekas jūrā. Pirmā karte, kurā atzīmēta bāka pie Rīgas, datēta ar 1536. gadu. Krievijas impērijas bāku uzskaitē minēta arī Daugavgrīvas bāka — akmeņu krāvums, uz kura dedzis ugunskurs. No 1788. gada uguns tika kurināta no koka torņa augšējās platformas. 1812. gadā starp Daugavgrīvas bāku un Doma baznīcu ierīkoja semafora līniju[nepieciešama atsauce], bet 1819. gadā uzcēla jaunu koka torni (uz mūra cokola), kurā dedzināja eļļas lampas ar reflektoriem. Krimas kara laikā 1854. gadā Daugavgrīvas bākas koka daļu nojauca un pamatos novietoja lielgabalus. 1857. gadā torni atjaunoja.
1863. gadā uzstādīja saliekamu čuguna torni, bet 1915. gadā to uzspridzināja, tādēļ 1921. gadā tika uzbūvēts cilindrisks dzelzsbetona tornis. Otrā pasaules kara tornis atkal tika uzspridzināts. 1945. gadā uzcēla koka pagaidu torni, bet kopš 1957. gada kompleksā ar miglas signālu un radiobāku darbojas pašreizējā bāka. Tas ir cilindriskas formas dzelzsbetona tornis ar baltu zibšņa uguni, kura augstums ir 35 metri virs jūras līmeņa.
[izmainīt šo sadaļu] Attēlu galerija
-
Vieni no vārtiem, kas ved cietoksnī.
-
Vācijas ķeizars Vilhelms II 1917.gadā inspicē cietoksni.
-
Zviedru armija bombardējot Daugavgrīvas cietoksni.
-
Daugavgrīvas bāka.
[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī
[izmainīt šo sadaļu] Ar nosaukumu saistīti raksti
[izmainīt šo sadaļu] Piezīmes un atsauces
- Izmantoti materiāli no Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas.
- Izmantoti materiāli no Rīgas pašvaldības portāla.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
|
|||||||||||||||||||||||
