Daugavgrīva

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Daugavgrīva
Daugavgriva Parades iela.jpg
Parādes iela.
Daugavgriva karte.png
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.gif Rīga
Priekšpilsēta Kurzemes rajons
Pilsētas daļas Memmes pļava
Platība 10,147 km²
Iedzīvotāju skaits 9 767 (2010)
Ievērojamas celtnes Daugavgrīvas cietoksnis
Daugavgrīvas bāka
Ziemas osta
Ūdens attīrīšanas stacija
Ūdenstilpnes Rīgas jūras līcis
Daugava
Buļļupe
Parki Dabas liegums
Transports
Autobuss 3. 30. 36.
Minibuss 246. 247.
Papildinformācija
Pasta indekss LV-1016
Ārējā saite apkaimes.lv

Daugavgrīva ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajona, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļa Memmes pļava. Daugavgrīvas apkaime atrodas Rīgas ZR daļā uz Buļļu salas. Tā robežojas ar Rītabuļļu, Bolderājas, Vecmīlgrāvja un Mangaļsalas apkaimēm, taču reāls savienojums pa sauszemi ir tikai ar Rītabuļļu apkaimi un Bolderāju (savienojums pa tiltu). Daugavgrīvas apkaimes robežas ir Rīgas līcis, Daugava, Loču kanāls, Buļļupe, iedomāta paralēla taisne Roņu ielai, Dzintara iela, taka, kas ved uz Rīgas līci.

Daugavgrīvas apkaimes kopējā platība ir 10,147 km², kas ir divreiz vairāk nekā Rīgas apkaimju vidējās platības rādītājs. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 14 831 metri. Centrālā Daugavgrīvas iela ir Parādes iela. Daugavgrīvas apkaimē ietilpst arī Mīlestības saliņa.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daugavgrīvas klostera zeme (no 13.gs.)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daugavgrīva (vācu: Dünamünde) vēstures avotos pirmo reizi minēta 1205. gadā, kad krusta karotāji vecās Daugavas grīvas labajā krastā (tagadējās Vecdaugavas krastā, Vecdaugavas apkaimē) uz Svētā Nikolaja kāpas (latīņu: Mons S. Nicolai) uzcēla cisterciešu klosteri. 1228. gadā kurši un zemgaļi to ieņēma un nopostīja. No 1305. gada, kad atjaunoto klosteri nopirka Livonijas ordenis, tajā atradās komturijas centrs — Daugavgrīvas pils. Nocietinājumiem pie Rīgas jūras vārtiem bija liela stratēģiska nozīme, un tie kļuva par Rīgas pilsētas bīskapa un ordeņa sadursmju objektu. Par Daugavgrīvu cīņa notika arī 17. un 18. gadsimta karos.

Cietoksnis un Rīgas priekšosta (no 17.gs.)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tagadējā vietā Daugavgrīva sāka veidoties 17. gadsimta sākumā. 1608. gadā tur uzcēla skansti, kas pēc ordeņu nocietinājumu likvidēšanas 17. gadsimta beigās kļuva par vienīgo cietoksni pie Daugavas grīvas. Pēc Ziemeļu kara (17001721), Daugavgrīvas cietoksnis tika vairākkārt pārbūvēts un paplašināts. Pie cietokšņa izveidojās apdzīvota vieta. 17. gadsimtā Daugavgrīvā sāka darboties latviešu skola. 18. gadsimta beigās Daugavgrīva kļuva par Rīgas ziemas ostu (tajā pārziemoja aptuveni 1000 kuģu gadā), bet pēc RīgasBolderājas (Ostasdambja) dzelzsceļa atklāšanas 1873. gadā — par priekšostu. 1852. gadā no Rīgas līdz Daugavgrīvas loču stacijai ierīkoja telegrāfu. 1863. gadā Daugavgrīvā uzcēla čuguna bāku, kuras augstums bija 31,4 metri. Pirmajā pasaules karā tā tika nopostīta. 1921. gadā bāku atjaunoja un tās augstums bija 35,5 metri. 1865. gadā Rīgas biržas komiteja Daugavgrīvas ziemas ostā uzbūvēja slīpdoku. 1866. gadā blakus tika uzbūvēta mašīnbūves fabrika, bet pie tās 1898. gadā tika uzbūvēts peldošs doks.

1905. gadā Daugavgrīvas cietoksnī darbojās sociāldemokrātiskās partijas Rīgas komitejas kara organizācija. 1905. gada 23. jūnijā notika plaša demonstrācija, bet 22. oktobrī masu mītiņš. 20. novembrī Daugavgrīvas garnizona kareivji piedalījās masu mītiņā Bolderājā. 1909. gadā Daugavgrīvā bija jau uzceltas 110 ēkas un iedzīvotāju skaits bija aptuveni 2 tūkstoši cilvēku, kuri galvenokārt bija ostas strādnieki un zvejnieki. 1915. gadā Daugavgrīvas cietoksnī formēja un apmācīja latviešu strēlnieku bataljonus. 1919. gada rudenī tur notika Latvijas armijas Daugavgrīvas garnizona nemieri.

Daugavgrīva (skats no Buļļupes dzelzceļa tilta). Daudzstāvu nami Birzes ielā.

1924. gadā Daugavgrīva tika pievienota Rīgas pilsētai.

Daugavgrīvas bāka[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daugavgrīvas bāka 2008. gada augusts.
Pamatraksts: Daugavgrīvas bāka

Daugavgrīvas bāka atrodas Daugavas kreisajā krastā pie ietekas jūrā. Pirmā karte, kurā atzīmēta bāka pie Rīgas, datēta ar 1536. gadu. Krievijas impērijas bāku uzskaitē minēta arī Daugavgrīvas bāka — akmeņu krāvums, uz kura dedzis ugunskurs. No 1788. gada uguns tika kurināta no koka torņa augšējās platformas. 1812. gadā starp Daugavgrīvas bāku un Doma baznīcu ierīkoja semafora līniju[nepieciešama atsauce], bet 1819. gadā uzcēla jaunu koka torni (uz mūra cokola), kurā dedzināja eļļas lampas ar reflektoriem. Krimas kara laikā 1854. gadā Daugavgrīvas bākas koka daļu nojauca un pamatos novietoja lielgabalus. 1857. gadā torni atjaunoja.

1863. gadā uzstādīja saliekamu čuguna torni, bet 1915. gadā to uzspridzināja, tādēļ 1921. gadā tika uzbūvēts cilindrisks dzelzsbetona tornis. Otrā pasaules kara tornis atkal tika uzspridzināts. 1945. gadā uzcēla koka pagaidu torni, bet kopš 1957. gada kompleksā ar miglas signālu un radiobāku darbojas pašreizējā bāka. Tas ir cilindriskas formas dzelzsbetona tornis ar baltu zibšņa uguni, kura augstums ir 35 metri virs jūras līmeņa.

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar nosaukumu saistīti raksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]