Daugmales pilskalns

Daugmales pilskalns ziemā.

Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā krastā pie Tīču un Pukstiņu mājām. Atsevišķi autori uzskata, ka pilskalna pakājē pie Varžupītes ietekas Daugavā bijusi vēstures dokumentos minētā Portus Semigalliae (Zemgales osta). Arheologi konstatējuši, ka savā pastāvēšanas laikā pilskalns vismaz 14 reizes nodedzis. Pirmie cilvēki uz dzīvi te apmetušies 2. g.t.pr.Kr. beigās. Daugmales uzplaukuma laiks ir no 10. līdz 12. gadsimtam, kad tā bijusi galvenā Daugavas lejteces osta ūdensceļā no varjagiem uz grieķiem, ko apdzīvoja gan zemgaļi, gan līvi, latgaļi, kriviči un varjagi.

Senvietas apraksts

Daugmales pilskalns ar senpilsētu, ostas vietu, kapulauku ir viens no ievērojamākajiem un pazīstamākajiem Latvijas arheoloģijas pieminekļiem. Daugmales senvietu kompleksu veido 3800 m² liels pilskalns un ap 2 ha liela senpilsēta. Lielākā senpilsētas daļa atrodas uz austrumiem aiz vaļņa. Otra, mazākā senpilsētas daļa, izvietojusies starp pilskalna rietumu nogāzi un Varžupīti.

Arheoloģiskie atradumi

• Izrakumi pirms kara (1933., 1935.-1937. g.), kā arī pēckara gados (1966.-1970. g.; 1986.-1992. g.) parādījuši, ka Daugmales pilskalns 10.-12. gs. bijis ievērojamākais tranzīttirdzniecības centrs Rīgas līča tuvumā (30 km no jūras).
• Pie Daugmales pilskalna uzieta šī laika visbagātākā importa priekšmetu kolekcija Austrumbaltijā (Мугуревич 1965, 103).
• Izrakumi liecina, ka ar 10. gs. šai senajā zemgaļu centrā iedzīvotāju sastāvs ir etniski jaukts (lībieši, latgaļi, arī rūsi un skandināvi).
• Par Zemgales ostu šī vieta acīmredzot nosaukta tāpēc, ka atradās svarīgā no ievērojamā Zemgales centra Mežotnes nākošā sauszemes ceļa galā pretī Salaspilij.
• Atradumi liecina par tirdznieciskajiem kontaktiem ar vāciešiem 12. gs. otrajā pusē (piemēram, kāds apaļš kaula piekariņš ar briedīša attēlu - līdzīgs iegūts izrakumos Magdeburgā).

• Arheoloģiskajos izrakumos pilskalnā un senpilsēta iegūtas ap 20 000 senlietu. Atrasto bezripas un ripas keramikas māla trauku lausku skaits pārsniedz 200 000.
• Te atsegtas dzīvojamās un saimniecības ēkas ar akmens un māla krāsnīm, maltuve, podniecības ceplis, rotkaļu darbnīcas, dzelzs ieguves krāsns, aka, nocietinājumu paliekas, senpilsētas vārti.
• 1937. gadā arheologs Valdemārs Ģinters (1899—1979) tur atrada unikālu senlietu — pusi no akmens vāles galvas ar skandināvu rūnu rakstu. Priekšmets izgatavots no kaļķakmens, kurš, kā rāda analīzes, ņemts tepat Daugavas krastos. Šis apstāklis varētu liecināt, ka tas darināts uz vietas Daugmales pilskalnā 11. gadsimtā. Uzraksts senskandināvu valodā lasāms šādi — runarpesar O, bet tulkojums skan — "rūnas šīs veidojis O".

Ārējās saites

• Daugmales rūnu raksta attēls no Arnis Radiņš "Ceļvedis Latvijas senvēsturē". Rīga, 1996.