Deivids Leins

Vikipēdijas lapa
Deivids Leins
David Lane
Deivids Leins
Personīgā informācija
Dzimis 1938. gada 2. novembrī
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV, Aiova
Miris 2007. gada 28. maijā (68 gadi)
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV, Indiāna
Tautība Amerikānis
Nodarbošanās Publicists

Deivids Leins (angļu: David Lane; 1938. gada 2. novembris2007. gada 28. maijs) bija viens no 20. gadsimta otrās puses ASV balto nacionālistu līderiem un ideologiem.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis mazpilsētā Aiovas štatā ceļojošu fermas strādnieku ģimenē. Vēl ģimenē bez viņa auga māsa un brālis. Tēvs bija alkoholiķis, kurš 1942. gadā pameta ģimeni. Nedaudz vēlāk, kad Deivida brālis tika atrasts rakājamies atkritumos, viņu kopā ar brāli un māsu ievietoja bērnu namā. Drīz vien viņu adoptēja luterāņu mācītāja ģimene. Pēc Leina teiktā viņš bija "dedzīgs dogmu piekritējs un reliģiskais fundamentālists no "vecās skolas" pārstāvjiem". Bezgalīgās stundas, kas viņam bija jāpavada baznīcā, viņā izraisīja nepatiku un vēlāk pilnīgu noliegumu pret kristietību. Bērnībā un pusaudža gadus viņš kopā ar ģimeni apmetās dažādās ASV vietās līdz beidzot apmetās uz dzīvi trešajā lielākajā pilsētā Kolorādo štatā — Aurorā. Tur viņš ieguva augstāko izglītību Hinklija augstskolā. Viņš vēlējās kļūt par profesionālu golfa spēlētāju. Iztiku viņš pelnīja strādājot par nekustamo īpašumu mākleru, tomēr drīz vien viņš atsauca savu licenci un atteicās no šī darba, jo "nebija ar mieru pārdot īpašumus krāsainajiem kaimiņos baltajiem Kolorādo iedzīvotājiem".

Leins jau tobrīd bija konservatīvās Džona Berča biedrības biedrs. Pēc tam viņš iestājās Kukluksklanā. 1979. gadā viņš kļuva par šīs organizācijas Kolorādo bruņinieku priekšnieku un organizatoru. 1981. gadā viņš uzņēmās arī organizācijas Āriešu nācija vadību Kolorādo štatā.

Āriešu nācijas pasaules kongresā 1983. gada jūlijā Deivids Leins sastapa Robertu Metjūsu. Kopā ar viņu un vēl 7 cilvēkiem viņi kļuva par Ordeņa dibinātājiem. Šī organizācija par savu mērķi izvirzīja sabiedrības atbrīvošanu no ebrejiem un totālas āriešu uzvaras izvešanu dzīvē. Vēlāk Ordeņa biedri tika notiesāti par 4,1 miljona ASV dolāru bruņotu nolaupīšanu aplaupot inkasatoru mašīnu, divu cilvēku slepkavību, naudas viltošanu un militarizētu nometņu rīkošanu ar mērķi apmācīt cilvēkus, lai vēlāk varētu gāzt ASV federālo varu.

Pēc Deivida Leina notveršanas 1985. gada naktī no 30. uz 31. martu viņš tika tiesāts par izdarītajiem noziegumiem. Kopumā ASV tiesa viņam piesprieda 150 gadus cietumsoda (20 par reketu, 20 par līdzdalību dažādu noziegumu izdarīšanā, bet 150 gadus par ebreju tautības radioraidījuma vadītāja Alana Berga slepkavību). Alanu Bergu 1984. gada 18. jūnijā Denverā nošāva trīs Ordeņa biedri.[1] Bez tam Leins tika arī apsūdzēts par četrpadsmit cilvēku musināšanu uz nozieguma izdarīšanu, tomēr viņa vaina šajā epizodē netika pierādīta.

Leins tika atzīts par īpaši bīstamu noziedznieku, tāpēc tika ieslodzīts augstākās drošības cietumā īpaši bīstamiem noziedzniekiem. Ieslodzījumā viņš nodarbojās ar literāru darbu rakstīšanu par numeroloģiju, sociālpolitiku un citiem jautājumiem, kas vēlāk tika publicēti periodikā un interneta mājaslapās. Tikt izlaists no cietuma Leins teorētiski varēja, agrākais, tikai 2035. gada martā, kad viņam būtu 96 gadi. 2007. gada 28. maijā viņš nomira miegā savā kamerā epilepsijas lēkmes laikā.[2] 30. jūnijā baltie nacionālisti izgāja ielās ASV, Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Krievijā, Ukrainā un citās valstīs, lai pieminētu viņu.

Uzskati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leins uzskatīja, ka baltās rases pastāvēšanai ir nepieciešams izveidot etnisku valsti, kur varētu dzīvot tikai baltai rasei piederīgie, jo savādāk nemitīgi noris rasu sajaukšanās, kuras rezultātā baltā rase zaudē savas vitālās un unikālās īpašībās. Kristietību Deivids Leins uzskatīja par pretēju dabas likumiem un ebreju izdomātu. Par baltai rasei daudz piemērotāku viņš uzskatīja pagānismu, kurš savulaik pastāvēja Eiropā. Svarīgi pēc viņa domām bija vērsties pret citu rasu pārstāvjiem, kā arī tiem, kuri ir ar dažādu rasu sajaukuma izcelsmi, tos faktiski fiziski iznīcinot. Deivids Leins ticēja dažādām sazvērestības teorijām, piemēram, cionistu varai, kura ar dažādiem paņēmieniem iznīcina balto rasi. Tos, kuri pēc viņa uzskatiem atbalstīja šos cionistus un viņu paustos uzskatus, viņš nosauca par rases nodevējiem. Jau cietumā viņš sarakstīja eseju "88 baušļi". Tās sākumā viņš izvirzīja 14 vārdus, kas faktiski bija viņa politisko uzskatu kredo.

Mums ir pienākums nosargāt mūsu tautas eksistenci šodien un nodrošināt nākotni mūsu baltajiem bērniem.

angļu: We must secure the existence of our people and a future for White children , Deivids Leins[3][4]

88 baušļi, kas seko esejas turpinājumā, ir īsas prātulas, kas sīkāk skaidro viņa uzskatus. Pēc Deivida Leina domām šie baušļi balstās uz dabas likumiem. Abi šie skaitļi 14 vārdi un 88 baušļi jau vēlāk kļuva par neonacistu, balto nacionālistu un citu līdzīgu uzskatu parstāvju kredo, kas saīsināti tiek izteikt kā vienkārši 14/88.[5] Ticības jautājumos viņš uzskatīja, ka pārstāv votanisma ticību, kura bija viens no pagānisma veidiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]