Dejotājmušu dzimta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dejotājmušu dzimta
Empis livida (Dejotājmušas tēviņš)
Empis livida (Dejotājmušas tēviņš)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Posmkāji (Arthropoda)
Klase Kukaiņi (Insecta)
Kārta Divspārņu kārta (Diptera)
Dzimta Dejotājmušu dzimta (Empididae)
Iedalījums

Dejotājmušas (Empididae) ir divspārņu kārtas kukaiņu dzimta. Garums līdz 15 mm. Ķermenis iegarens, kājas garas, snuķītis garš, adatveidīgs. Neproporcionali maza galva un ieslīps, uz aizmuguri nolaists ķermenis raksturo šīs dzimtas pārstāvju ārējo veidolu.

Plēsēji ir kā pieaugušie īpatņi tā arī augsnē dzīvojošie kāpuri. Ziedu nektārs var kalpot, kā papildus barības avots. Garais adatveidīgais snuķītis ir pielāgots gan kukaiņu izsūkšanai gan arī nektāra sūkšanai. Par medījumu parasti kalpo sīkie divspārņi, kurus dejotājmušas satver ar savām priekškājām. Atsevišķas sugas ir pārgājušas tikai uz augu barību, pārtiekot no ziedu nektāra. Dejotājmušas ir sastopamas uz koku lapām un stumbriem, arī uz ziediem; kāpuri attīstās augsnē, meža zemsedzē, dažām sugām kāpuri dzīvo ūdenī, attīstās upēs un strautos.

Īpaši savdabīgas ir dejotājmušu "dejas" kāzu lidojuma laikā (no tā arī dzimtas nosaukums). Tēviņš un mātīte veic sinhronas un diezgan sarežģītas kustības, tuvojoties un attālinoties, kustoties pa labi un pa kreisi, reizēm pārvietojoties pa apli vai astoņnieku. Deju kustības katrai dejotājmušu sugai varētu būt atšķirīgas, tādējādi caur šādu deju tiek noteikta partnera piederība pareizajai sugai. Šīs dejas raksturojas arī ar to, ka tēviņi šajā laikā stiepj līdzi labi iepakotu medījumu — sīku mušiņu vai odu. Pirms kopulācijas tēviņš šo „dāvanu” piedāvā mātītei, tādējādi glābjot savu paša dzīvību, jo mātītes bieži vien pēc kopulācijas var apēst arī tēviņu. Interesanti, ka šādu „dāvanu” partnerei sagādā arī no ziediem pārtiekošās sugas, kaut arī neviens no viņiem kukaiņus neēd, un tēviņam nav jābaidās kļūt par partneres upuri.

Dzimta plaši izplatīta visā pasaulē, īpaši daudz to ir mežos. Pasaulē ir ap 2800 sugām. Latvijā dejotājmušas nav pētītas un sugu sastāvs nav zināms. Fosilā veidā dejotājmušas ir zināmas no krīta perioda. Bieži vien tās var atrast dzintaros.