Deklinācija (valodniecība)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Deklinācija ir lietvārdu, vietniekvārdu, īpašības vārdu un skaitļa vārdu iedalījums pēc locīšanas veida.

Latviešu valodā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atkarībā no lietvārdu dzimtes un locījumu galotnes latviešu valodā tiek iedalītas 6 deklinācijas.

  • I deklinācija - vīriešu dzimtes lietvārdi, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne -s vai -š (piemēram, zirgs, cilvēks, putns, kakls, tīrums, purvs, karš, vējš, ceļš, teļš)
  • II deklinācija - vīriešu dzimtes lietvārdi, nominatīvā ir galotne -is (piemēram, lūsis, zaķis, lemesis, grāvis, karalis, šoferis, mērķis, varonis), kā arī vārdi zibens, suns, sāls, rudens, ūdens, mēness, akmens, asmens.
  • III deklinācija - vīriešu dzimtes vienskaitlinieki, kam nominatīvā ir galotne -us (piemēram, alus, medus, tirgus, lietus, ledus)
  • IV deklinācija - sieviešu dzimtes lietvārdi, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne -a (piemēram, kaza, skola, slaucēja, nauda, veselība, astronomija), kā arī vīriešu dzimtes un kopdzimtes lietvārdi, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne -a (piemēram, puika, Liepa, muldoņa, Janka, paziņa)
  • V deklinācija - sieviešu dzimtes lietvārdi, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne -e (piemēram, meitene, puķe, vāvere, čurkste, bufete, žakete), kā arī vīriešu dzimtes un kopdzimtes lietvārdi, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne -e (piemēram, bende, Priede, Linde)
  • VI deklinācija - sieviešu dzimtes lietvārdi, kam vienskaitļa nominatīvā ir galotne -s (piemēram, krāsns, govs, nakts, valsts, sirds), kā arī vīriešu dzimtes lietvārds ļaudis.