Kanemans un vēl vairāki zinātnieki ieviesa kognitīvus pamatus cilvēku standartkļūdām, izmantojot heiristiku un aizspriedumus. Kanemans kopā ar Amosu Tverski attīstīja izredžu teoriju. 2002. gadā viņš saņēma Nobela prēmiju par integrētu darbu ekonomikas zinātnē par lēmumu pieņemšanu nenoteiktos apstākļos.
2011. gadā žurnāls Foreign Policy nosauca Kanemanu par vienu no vadošajiem globālajiem domātājiem.[1] Tajā pašā gadā tika izdota Kanemana grāmata, kurā apkopoti viņa pētījuma rezultāti, — Thinking, Fast and Slow, kas ātri kļuva par bestselleru.