Desava

Desava
Desava;
	Pilsēta
Dessau
	Bauhaus ēka Desavā
	; Ģerbonis
	; Ģerbonis
	Desava Desava
	Koordinātas: 51°50′N 12°14′E / 51.833°N 12.233°EKoordinātas: 51°50′N 12°14′E / 51.833°N 12.233°E
Valsts	Vācija
Federālā zeme	Saksija-Anhalte
Pirmoreiz minēta rakstos	1213. gadā
Iedzīvotāji (2013)
• kopā	83 616
Mājaslapa	http://www.dessau.de/
	Desava Vikikrātuvē

Desava (vācu: Dessau) ir pilsēta Vācijā, Saksijā-Anhaltē, pie Muldes upes ietekas Elbā, kopš 2007. gada 1. jūlija daļa no Desavas-Roslavas (Dessau-Roßlau) apriņķa brīvpilsētas. Anhaltes vēsturiskais centrs. Pilsēta vēsturiski pazīstama kā arhitektūras un dizaina skolas Bauhaus centrs.

UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautas Bauhausa vietas Desavā (kopā ar objektiem Veimārā) un Desavas-Verlicas parku valstība - 18. gadsimta angļu stila parks ar tālaika apbūvi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta rakstos pirmoreiz minēta 1213. gadā. Nozīmīga pilsēta kopš 1570. gada, kad tā kļuva par Anhaltes galvaspilsētu. 1603. gadā Anhalte tika sadalīta un Desava kļuva par Anhaltes-Desavas galvaspilsētu. 1863. gadā Anhalte atkal apvienojās vienotā valstī un Desava kļuva par tās galvaspilsētu līdz pat 1918. gadam.

Starp pasaules kariem Desava kļuva slavena kā arhitektūras un mākslas skolas Bauhauss centrs. Bauhauss 1925. gadā pārcēlās uz Desavu no Veimāras. Šeit darbojās daudzi izcili 20. gadsimta arhitekti un mākslinieki, citu starpā Valters Gropiuss, Pauls Klē un Vasilijs Kandinskis. 1931. gadā nacisti skolu slēdza.

Otrā pasaules kara laikā Desavu gandrīz pilnīgi nopostīja aviācijas uzlidojumos. Pēc kara tā atradās VDR, un tika atjaunota ar tā laika standartapbūvi. 1986. gadā tika atjaunota Bauhauss. Pēc Vācijas apvienošanās tika atjaunotas vairākas vēsturiskās celtnes.