Despoina (pavadonis)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Despoina
Despina.jpg
Despoina Voyager 2uzņemtā attēlā (attēls nedaudz horizontāli izsmērēts)
Atklāšana
Atklājējs/i Voyager zinātnieku komanda
Atklāšanas datums 1989. gada jūlijs
Orbitālie parametri
Epoha 1989. gada 18. augusts[1]
Lielā pusass (rādiuss) 52 526 ± 1 km
Ekscentricitāte (orbītas izstiepums) 0.0002 ± 0.0002
Apriņķošanas periods 0.33465551 ± 0.00000001 d
Slīpums 0.216 ± 0.014° (pret Neptūna ekvatora plakni)
Pavadonis Neptūns
Fiziskie parametri
Dimensijas 180 × 148 × 128 km[2]
Masa ~2.2 × 1018kg
Vidējais blīvums ~1.2 g/cm³
Ass slīpums 0
Albedo 0.09[3]
Temperatūra ~51 K
Redzamais spožums 22[4]

Despoina, arī Neptūns V[5], ir Neptūna pavadonis. Tas ir trešais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Neptūna.

Atklāšana un nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pavadonis tika atklāts 1989. gada jūlija beigās, izpētot starpplanētu zondesVoyager 2” uzņemtos attēlus. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/1989 N 3[6]. Vārds Despoina pavadonim tika piešķirts 1991. gada 16. septembrī ar Starptautiskās Astronomijas savienības cirkulāru Nr.5347[7]. Despoina grieķu mitoloģijā ir nimfa, Poseidona un Dēmetras meita.

Orbīta un fizikālie parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Despoina ir neregulāras formas pavadonis. Nekādas ģeoloģiskās aktivitātes pēdas uz pavadoņa nav konstatētas. Tiek uzskatīts, ka Despoina ir izveidojies, apvienojoties agrāk eksistējošo pavadoņu atlūzām, kuras palika pēc sadursmēm, kad Neptūns savā gravitācijas laukā „sagrāba” Tritonu[8]. Despoina orbīta atrodas tuvu Talasa orbītai un to aptver Leverjē gredzens. Pavadoņa orbīta palēnām pazeminās. Tas nozīmē, ka ar laiku pavadonis vai nu ietrieksies Neptūnā, vai arī izjuks gabalos pēc Roša robežas šķērsošanas, izveidojot gredzenu ap planētu.

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]