Dižpīles

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dižpīles
Tadorna (F.Boie, 1822)
Rudā dižpīle (Tadorna ferruginea)
Rudā dižpīle (Tadorna ferruginea)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zosveidīgie (Anseriformes)
Dzimta Pīļu dzimta (Anatidae)
Apakšdzimta Dižpīļu apakšdzimta (Tadorninae)
Ģints Dižpīles (Tadorna)

Dižpīles, dižpīļu ģints (Tadorna) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas pieder dižpīļu apakšdzimtai (Tadorninae). Tuvākā radniecība dižpīlēm ir ar Āfrikas dižpīlēm, kurām mūsdienās ir tikai viena dzīvojoša suga - Nīlas zoss (Alopochen aegyptiacus). Dižpīļu ģintī ir 6 mūsdienās dzīvojošas sugas un viena izmirusi suga - cekulainā dižpīle, kura kopš 1964. gada vairs nav novērota. No sešām dižpīļu sugām 2 sugas dzīvo ziemeļu puslodē (Sāmsalas dižpīle un rudā dižpīle), pārējās ir siltumu mīlošas un mājo dienvidu puslodē.

Dižpīles Latvijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sāmsalas dižpīle (Tadorna tadorna) Latvijā ir parasta ligzdotāja

Latvijā ir sastopamas abas ziemeļu puslodes dižpīles: samērā parasta ligzdotāja ir Sāmsalas dižpīle, bet dažas reizes novērota arī rudā dižpīle.[1]

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dižpīles ir salīdzinoši lielāka auguma kā citas pīles. To ķermeņa garums ir apmēram 50 - 60 cm. Lielākajai daļai sugu dzimumu apspalvojums ir atšķirīgs, bet visām ir raksturīgs spārna spogulis, kuru var novērot lidojumā. Apspalvojums parasti ir krāšņs un krāsains. Jau ģints zinātniskais nosaukums norāda uz pīļu košo apspalvojumu. Vārds Tadorna ir cēlies no ķeltu vārda, kas latviski nozīmē "raibā ūdens vista".[2] Tās uzturas gan uz sauszemes, gan ūdenī, un pamatā barojas ar nelieliem ūdens dzīvniekiem un dažādiem augiem.

Klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]