Diena (laikraksts)

Vikipēdijas lapa
Diena
Diena
Diena
2010. gada 17. septembra numura 1. lapa
Īpašnieks Edgars Kots
Izdevējs SIA "Dienas mediji"
Redaktors Gatis Madžiņš
Dibināts 1990
Valoda latviešu
Uzņēmums Dienas Mediji
Valsts Valsts karogs: Latvija Latvija
Pirmais izdevums 1990. gada 23. novembris
Regularitāte pirmdiena-piektdiena
Tīmekļa vietne diena.lv

Diena ir viens no lielākajiem dienas laikrakstiem Latvijā pēc abonentu skaita,[1] iznāk latviešu valodā (līdz 1999. gadam iznāca arī krievu valodā[2]). Pirmais numurs iznāca 1990. gada 23. novembrī.[3] Izdevējs - SIA "Dienas mediji". Kopš 1996. gada "Diena" iznāk krāsaina. Laikrakstam ir arī vairāki pielikumi.

Par laikrakstu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Diena" publicē rakstus par politiku, tautsaimniecību, kultūru, izglītību, sociālajiem jautājumiem, dažādus viedokļus un analīzes par sabiedriski politiskiem procesiem Latvijā un pasaulē. "Diena" lasāma arī internetā.[4] Metiens 2012. gadā bija 31 000 eksemplāri.[5]

Laikrakstam ir iznākuši arī vairāki pielikumi: Sporta Diena, Mini Diena, Skolas Diena, kultūras un izklaides izdevums KDi (iepriekš - Kultūras Diena), Senioru Diena, televīzijas programma TV Diena un žurnāls Sestdiena.[6]

Kopš 2015. gada novembra laikraksta vienīgais īpašnieks ir tā izdevēja AS "Dienas mediji" valdes priekšsēdētājs (kopš 2013. gada) Edgars Kots.[7]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laikraksts "Diena" dibināts 1990. gadā kā LR Augstākās Padomes, tās Prezidija un Ministru Padomes izdevums, kura uzdevums bija publicēt oficiālos dokumentus un izpaust jaunās varas viedokļi pret padomju varai. Laikraksta izveide bija arī saistīta ar to, ka Latvijas Tautas frontes (LTF) laikraksts “Atmoda” sāka kritizēt vēlēšanās uzvarējušo LTF.[8]

Laikraksta privatizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1992. gadā pēc trimdas latviešu ierosinājuma Augstākā Padome nolēma laikrakstu privatizēt. Valdības vadītājs I. Godmanis sākotnēji pretojās šai idejai, rezultātā privatizēts tika “Dienas” vārds un daļa aktīvu, pārējais palika valdības laikrakstam “Latvijas Vēstnesis”.

Privatizācijā tika izvēlēts modelis, kurā Zviedrijas mediju koncernā "Bonnier" ietilpstošajai izdevniecībai "Expressen" piederētu 49%, bet Dienas darbiniekiem – 51% akciju. Par “Dienas” lielākiem akcionāriem ar 30,68 % no darbinieku akcijām kļuva S. Ēlerte, A. Ašeradens, P. Raudseps un Z. Drafens (katram – 7,67% akciju). 21% akciju nonāca citu Latvijas mazo akcionāru īpašumā.[8]

Privatizācija notika par uzņēmuma nominālo cenu (1,9 miljoni Latvijas rubļu, vai 9500 lati) neskatoties uz lielu inflāciju un īsto aktīvu vērtējumu.[8] Tas bija iemesls dažiem strīdiem par privatizācijas likumību.

Tiesas darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Privatizācijas tiesiskums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1993. gadā Valsts kontrole paziņoja, ka laikraksta “Diena” privatizācijā ir pieļauti pārkāpumi, jo akciju ieguvējs A. Ašeradens bija šī uzņēmuma direktors. Nekāda rīcība tam nesekoja.

1993. gadā pēc pašas AS “Diena” lūguma privatizācijas likumību pārbaudīja LR Prokuratūra un nekādu pārkāpumu neatklāja.

1998. gadā bijušais “Dienas” žurnālists Dzintars Zaļūksnis prasīja atzīt “Dienas” privatizāciju par nelikumīgu, jo viņam tika likti šķēršļi vēlamā akciju skaita iegādei, bet dienu pirms dibināšanas sapulces tika mainīti dibināšanas dokumenti. Vēlāk Dz. Zaļūksnis savu prasību atsauca.

2003. gadā KNAB uzsāka pārbaudi par "Dienas" privatizācijas likumību pēc Rīgas domes priekšsēdētāja padomnieka Guntara Kukula iesnieguma nedēļu pēc tam, kad laikraksts lūdza KNAB izvērtēt Rīgas mēra G. Bojāra iespējamo interešu konfliktu, nomājot zemi no G. Kukula.

2006. gada maijā ar lūgumu izvērtēt “Dienas” privatizācijas likumību Ģenerālprokuratūrā vērsās Aivars Lembergs, kurš izteica pārmetumus par to, ka laikraksts ir pārdots tā redakcijas locekļiem un par zemu cenu.[8]

Publikāciju apstrīdēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2002. gadā laikraksta izdevējs tika sodīts ar naudas sodu par 1998. gada rakstiem, kuros tika kritizēts toreizējais ekonomikas ministrs Laimonis Strujēvičs. 2007. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina spriedumu "Dienas" lietā par pretiesisku.[9]

Bonnier pārdod laikrakstu, šķelšanās kolektīvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009. gada jūlijā "Bonnier Business Press" koncerns laikrakstus "Diena" un "Dienas Bizness" pārdeva Nedela S.A., kurai finansējumu darījuma veikšanai piešķīra igauņu uzņēmēju nodibinājums "Luxembourg Financial Services". Nedela īpašnieks bija uzņēmējs un bijušais laikraksta vadītājs Aleksandrs Tralmaks.[10] Lai gan jaunie īpašnieki apņēmās turpināt neiejaukties laikraksta satura politikā, publiski parādījās bažas par jauno īpašnieku patieso identitāti un plāniem, par kuriem informācija bija samērā skopa.[11] Citos medijos izskanēja, ka "Diena" realitātē pastarpināti pārņēma SIA "Rīgas tirdzniecības osta" (RTO), kuras īpašnieki savukārt ir ar oligarhiem Andri Šķēli, Aināru Šleseru un Aivaru Lembergu saistītas personas (Viesturs Koziols, Ralfs Kļaviņš) un uzņēmumi.[12]

Oktobrī Tralmaks paziņoja, ka laikraksts tagad oficiāli pieder biznesa magnātu Roulandu ģimenei (Rowland) no Lielbritānijas, kurus pārstāvēja Džonatans Roulands.[13] Jaunajai vadībai brieda konflikts ar laikraksta darbiniekiem, līdz visbeidzot 9. oktobrī laikrakstu (apsardzes pavadībā) pameta tā galvenās redaktores Anita Brauna un Nellija Ločmele, kā arī virkne pazīstamu žurnālistu – Sanita Jemberga, Inga Spriņģe, Uldis Briedis, Pauls Raudseps un citi.[14][15] Pēc aiziešanas žurnālisti nodibināja laikrakstu "Cita Diena", kas 2010. gadā pārtapa iknedēļas izdevumā "Ir".

2011. gadā, risinoties tā saucamajai "oligarhu lietai", plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ziņām 2010. gada vasarā "Dienu" formāli pārņēma Ralfa Kļaviņa vadītā RTO, taču reāli tā nonāca trīs iepriekš minēto oligarhu kontrolē. Šķēle, Lembergs un Šlesers to noliedza, bet Koziols paziņoja, ka viņa vadītā SIA "Žurnāli" esot patiesā laikraksta īpašniece.[16][17][18] Informāciju apstiprināja gan 2011. gadā publicēti sarunu ieraksti, gan 2017. gadā atklātībā nākušo Rīdzenes sarunu saturs.[19][20] 2012. gadā Koziols pameta "Dienu" un RTO arī formāli kļuva par "Dienas" īpašniekiem.[21]

2015. gada novembrī RTO pārdeva laikraksta "Diena" izdevēju - SIA "Dienas mediji", kurā ietilpa arī SIA "Dienas grāmata".[7] Citus koncerna AS "Diena" uzņēmumus - SIA "Dienas Bizness" un SIA "Izdevniecība Dienas žurnāli" - iegādājās divi koncerna padomes locekļi Jānis Maršāns un Jānis Svārpstons, kurus uzskatīja par Šlesera un Šķēles uzticības personām.[22] RTO īpašumā caur AS "Žurnāli un diena" ietilpstošajiem uzņēmumiem SIA "Mūkusalas Māja" un SIA "Poligrāfijas grupa Mūkusala" palika izdevniecības ēka Mūkusalas ielā un tipogrāfija.[21][23] 1992. gadā reģistrēto akciju sabiedrību "Diena" 2016. gadā pārdēvēja par AS "IT un grāmatvedības serviss".[21] AS "Diena" ietilpstošo reģionālās preses izdevēju SIA "RPD" iegādājās uzņēmējs Uldis Salmiņš.[23] RTO un "Žurnāli un Diena" 2022. gada decembrī tika apvienoti kā AS "Riga Port".[24]

Galvenie redaktori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais redaktors bija Viktors Daugmalis no 1990. gada līdz 1992. gadam.[4] No 1992. gada līdz 2008. gada 6. jūnijam "Dienas" galvenā redaktore bija Sarmīte Ēlerte. Kopš viņas atkāpšanās galvenie redaktori bieži ir mainījušies. Galvenie redaktori bija Anita Brauna (atkāpās pēc laikraksta īpašnieku maiņas), Dace Andersone, Guntis Bojārs un Sergejs Ancupovs (atlaists). Tad par redaktoru uz pārbaudes laiku iecelts Dzintars Zaļūksnis, bet pēc viņa par pilna laika galveno redaktoru iecēla Ilmāru Znotiņu, kurš nostrādāja līdz 2012. gada martam, kad šos pienākumus atkal pārņēma Guntis Bojārs.[25] Bojārs amatu pameta 2012. gada nogalē, viņu amatā vien uz četriem mēnešiem nomainīja sociologs Aigars Freimanis, bet no 2013. gada 10. maija par laikraksta galveno redaktoru kļuva Gatis Madžiņš.[26]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ db.lv[novecojusi saite] Nacionālo laikrakstu abonentu skaits sarucis par 10,7 tūkstošiem
  2. ↑ J. Michael Lyons Diena puts its Russian edition to bed for good The Baltic Times1999-12-02
  3. ↑ 15 gadi Atjaunotā Latvija laikraksta Diena pirmajās lappusēs, 7. lpp., Dienas Grāmata
  4. ↑ 4,0 4,1 Latvijas enciklopēdija, 2.sējums. Rīga: SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība", 2003, 208.lpp.. ISBN 9984948226
  5. ↑ "Diena", 26.10.2012., 2.lpp..
  6. ↑ Diena - Mājas komplekts Arhivēts 2012. gada 8. jūlijā, Wayback Machine vietnē., abonesana.diena.lv, 26.10.2012.
  7. ↑ 7,0 7,1 «Edgars Kots iegādājies laikrakstu 'Diena'». delfi.lv (latviešu). 2015-11-19. Skatīts: 2023-10-16.
  8. ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 «Arvils Ašeradens». deputatiuzdelnas.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-08-20. Skatīts: 2018-08-20.
  9. ↑ «ECT spriedums lietā pēc sūdzības Nr. 16657/03». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 19. novembrī.
  10. ↑ «"Bonnier Business Press" pārdod "Dienu" un "Dienas Biznesu"». TVNET (latviešu). 2009-07-03. Skatīts: 2023-10-16.
  11. ↑ «Zviedri pārdod «Dienas Biznesu» un «Dienu»». Apollo.lv (latviešu). 2009-07-03. Skatīts: 2023-10-16.
  12. ↑ Didzis Melbiksis. «“Dienas” jautājums – kur paliek Bonnier atbildība? – Providus». providus.lv (latviešu), 2010-07-29. Skatīts: 2023-10-16.
  13. ↑ «"Dienas" un Db jaunie īpašnieki esot Roulandu ģimene no Anglijas papildināta plkst.16.30». Tvnet (latviešu). 2009-10-09. Skatīts: 2023-10-16.
  14. ↑ «'Dienu' pamet vadība un vadošie žurnālisti (20.50)». delfi.lv (latviešu). 2009-10-09. Skatīts: 2023-10-16.
  15. ↑ «Revolūcija "Dienā": laikrakstu pamet galvenā redaktore un vadošie žurnālisti». Jauns.lv (latviešu). 2009-10-09. Skatīts: 2023-10-16.
  16. ↑ «Portāls: 'oligarhu lieta' rāda – 'Dienu' caur RTO nopirkuši trīs 'A'». www.delfi.lv (latviešu). 2011-10-12. Skatīts: 2023-10-16.
  17. ↑ «„Oligarhu lietā” drīzumā gaidāms pavērsiens • IR.lv». ir.lv. 2011-10-20. Skatīts: 2023-10-16.
  18. ↑ «Oligarhu ielikteņa grēksūdze. Gandrīz... • IR.lv». ir.lv. 2017-10-13. Skatīts: 2023-10-16.
  19. ↑ «Rīdzenes sarunas: kam pieder «Diena» un par «sarkanajām līnijām»». www.lsm.lv (latviešu). 2011-10-23. Skatīts: 2023-10-16.
  20. ↑ «Ulmanim vajadzētu Andrim, bļaģ, roku bučot... • IR.lv». ir.lv. 2017-06-16. Skatīts: 2023-10-16.
  21. ↑ 21,0 21,1 21,2 «Preses kastrēšana • IR.lv». ir.lv. 2017-06-28. Skatīts: 2023-10-16.
  22. ↑ «'Dienas Bizness' un 'Dienas žurnāli' nonāk Maršāna un Svārpstona īpašumā». www.delfi.lv (latviešu). 2015-11-19. Skatīts: 2023-10-16.
  23. ↑ 23,0 23,1 «AS «Diena» reģionālās preses izdevēju nopircis Uldis Salmiņš». Lsm.lv (latviešu). 2015-11-20. Skatīts: 2023-10-16.
  24. ↑ LURSOFT. «ŽURNĀLI UN DIENA, Akciju sabiedrība, 40103314336 - par uzņēmumu». Lursoft (latviešu), 2023-10-16. Skatīts: 2023-10-16.
  25. ↑ Atkal mainās laikraksta "Diena" vadība[novecojusi saite]
  26. ↑ http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-dienas-galveno-redaktoru-klus-ltv-portala-vaditajs-madzins.d?id=43282017
Latvijā izdotie laikraksti
Nacionālie laikraksti
Laikraksti krievu valodā
Reģionālie laikraksti
Kurzemes laikraksti
Latgales laikraksti
Pierīgas un Rīgas laikraksti
Sēlijas laikraksti
Vidzemes laikraksti
Zemgales laikraksti
  • a vairs neiznāk
Valsts karogs: Latvija Ziņu portāli Latvijā
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Diena_(laikraksts)&oldid=3970083"