Dienas Lapa

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
"Dienas Lapa"
Dienaslapa27feb1893.png
1893. gada 27. februāra izdevums
Redaktors F.Bergmanis (1886-1888), P.Stučka (1888-1891, 1895-1897), J.Pliekšāns (1891-1895), P.Bisnieks (1893, 1895, 1898), P.Zālīte (1898-1903), V.Beķeris (1904-1905), J.Jākobsons un K.Ozoliņš (1905), J.Jansons (Brauns) (1905)
Regularitāte dienas avīze
Kompānija Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrība (1886-1899), A.Plātes izdevniecība (1899-1904), J.Jākobsons un K.Ozoliņš (1904-1905)
Valsts Vidzemes guberņa (Krievijas impērija)
Valoda Latviešu

Dienas Lapa bija dienas laikraksts, kas tika izdots Rīgā XIX gs. beigās un XX gs. sākumā, viens no populārākajiem tā laika dienas laikrakstiem latviešu valodā.[1] Laikrakstu izdeva Rīgā no 1886. līdz 1905. gadam, pēc pārtraukuma - 1913.-1914 gadā un 1918. gadā Rīgā (1918. gadā arī Petrogradā). Laikrakstu nodibināja Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrība, kuras biedri nebija tik turīgi kā Rīgas Latviešu biedrības pārstāvji, tāpēc visai atklāti vērsās pret Latviešu biedrību un politiku.

Pirmais Dienas Lapas redaktors bija Fricis Bergmanis, kurš pauda korporatīvās sociālisma idejas. Pēc Bergmaņa domām, strādniekiem vajadzēja apvienoties profesionālās biedrībās, kas arī varētu pārņemt fabriku vadību.[nepieciešama atsauce] Vēlāk par redaktoru kļuva jurists Pēteris Stučka. Visasākā Dienas Lapa bija laikā, kad par tās redaktoru kļuva jurists Jānis Pliekšāns jeb dzejnieks Rainis. Viņš ataicināja no Tērbatas bijušos pīpkaloņus, pats apmeklēja Vāciju, un tikās ar vācu sociāldemokrātu vadītāju Augustu Bābeli. Pliekšāna laikā avīzē tika publicēti Marksa darbu fragmenti. Pamazām avīzei piepulcējās arī dzejniece Aspazija, kas bija ieguvusi ievērību ar saviem darbiem, kuros kritizēja novecojušos uzskatus par sievietes lomu sabiedrībā, un literatūrkritiķis Janis Jansons-Brauns. Jansons-Brauns Dienas Lapā publicēja savu referātu "Domas par jaunlaiku literatūru", kurā asi kritizēja latviešu rakstniekus un norādīja, ka viņu uzdevums ir parādīt sabiedrības problēmas, nevis nodoties cilvēku jūtu pasaulei, novēršoties no reālās dzīves.

Jāņa Pliekšāna laikā Dienas Lapa zaudēja vairāk nekā 2000 abonementu un Pēterim Stučkam, kas atkal atguva redaktora amatu, nācās avīzi uzturēt no saviem līdzekļiem.[nepieciešama atsauce]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vardarbības freims 1905. gada notikumu atspoguļojumā laikrakstā "Dienas Lapa" (PDF fails), Ivetas Tunnes raksts žurnāla "Latvijas Arhīvi" 2005. gada 4. numurā, informācija iegūta 10.03.2008

Ārējas saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]