Dienvidamerika

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dienvidamerika
South America (orthographic projection).svg
Platība 17 840 000 km2
Iedzīvotāji 387 489 196 (2011)
Blīvums 21,4 cilv./km2
Valstis 13
Atkarīgās teritorijas 3
Valodas spāņu, portugāļu, angļu, franču, nīderlandiešu u.c.
Laika zonas UTC-2 līdz UTC-5
Lielākās pilsētas

Dienvidamerika ir viens no kontinentiem. No austrumiem to apskalo Atlantijas okeāns, bet no rietumiem Klusais okeāns, ziemeļos — Karību jūra. Tas savienojas ar Ziemeļameriku Panamā.

Dienvidamerika ir ceturtais lielākais kontinents pasaulē pēc teritorijas (17 818 508 km2), un piektais lielākais pēc iedzīvotāju skaita (387 489 196 iedz. (2011)).

Caur visu kontinentu gar rietumu piekrasti stiepjas Andu kalni, kuru nosaukums tulkojumā no indiāņu valodas nozīmē "vara kalni", jo tur ir atrastas lielas vara rūdas atradnes. Uz austrumiem no Andiem plešas milzīgi tropisko mežu masīvi, kas tiek intensīvi izcirsti, radīdami draudus visas pasaules ekosistēmai. Anodos atrodas lielākais augstkalnu ezers Titikakas ezers, kura platība ir 8300 kilometri un dziļums ir 250 m.

Vēsturiski Dienvidameriku apdzīvoja dažādas indiāņu ciltis. Andu reģionā līdz 16. gs. tām izdevās radīt augsti attīstītu inku civilizāciju. 16. gs. sākās spāņu un portugāļu iekarojumi, un Dienvidamerika kļuva par Spānijas un Portugāles kolonijām. Kontinentā ieviesās spāņu un portugāļu valoda, kristietība, eiropeiskās sociālās attiecības. Līdz 19. gs. sākumam Dienvidamerikā bija izveidojušās nācijas, tāpēc 19. gs. pirmā puse pagāja karos par neatkarību, līdz 19. gs. vidū Dienvidamerikā nodibinājās neatkarīgas valstis.

Dienvidamerikas garākā un ūdeņainākā upe ir Amazone. Amazones baseina platība ir 7,2 miljoni kvadrātkilometru. 85% šīs teritorijas klāj ekvatoriālie meži, kas joprojām nav pilnībā izpētīti. Necaurejamie meži līdz pat mūsdienām kavē precīzi noteikt Amazones garumu. Upes nosaukums cēlies no mežonīgo sieviešu cilts nosaukuma — amazones. Viņas dzīvoja gar Amazones upes krastiem.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Andi — pasaules garākā kontinentālā kalnu grēda.
Bariloche- Argentina2.jpg

Dienvidamerika virsas augstuma ziņā ir pretstatiem bagāts kontinents. Tā rietumdaļā stiepjas viena no pasaules augstākajām kalnu grēdām Andi. Bet ziemeļaustrumos plešas pasaulē lielākā zemiene — Amazones zemiene.

Kopumā Dienvidamerikas reljefā saskatāmas trīs meridiānu virzienā izvietotas joslas. Kontinenta austrumdaļā atrodas plakankalnes, vidusdaļā — zemienes, bet rietumos — augsti kalni. Tas labi redzams kontinenta fizioģeogrāfiskajā kartē.

Dienvidamerikas "mugurkaulu" veido Andu kalni Klusā okeāna piekrastē. Daudzas to virsotnes ir augstākas par 6 km. Andi ir jauni kalni un vēl turpina veidoties arī mūsu dienās. Par to liecina biežās zemestrīces šajā rajonā un darbīgie vulkāni.

Amazones zemiene ir līdzena. Tādēļ Amazone un tās daudzās pietekas ļoti plaši pārplūst. Daudzviet zemiene ir pārpurvojusies. Līdzīgi apstākļi ir arī otrajā lielākajā Dienvidamerikas zemien — Laplatas zemienē. Pa to plūst Parana ar savām pietekām.

Savdabīga ir Gvajānas plakankalnes virsa. To veido augstas galdveida virsotnes ar stāvām, vietām gandrīz kolometru augstām sienām. No šīm virsotnēm lejup plūstošajās upēs ir izveidojušies augsti ūdenskritumi. Tāds ir arī pasaules augstākais ūdenskritums Anhels. Tā augstums ir 1054 m.

Kontinenta austrumdaļā atrodas Brazīlijas plakankalne. To pārsvarā veido seni ieži, tāpēc tās virsa ir samērā izlīdzināta.

Kontinenta galējie punkti ir:

Derīgie izrakteņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienvidamerika ir bagāta ar dažādiem derīgajiem izrakteņiem — ar salpetri, naftu, alumīnija, vara, dzelzs un mangāna rūdām, ar zeltu un platīnu. Brazīlijas plakankalnes austrumdaļā ir nozīmīgas dzelzs rūdas atradnes. Pēc dzelzs daudzuma rūdā šīs ir vienas no bagātākajām atradnēm pasaulē. Kontinenta ziemeļaustrumu daļā ir lielas boksītu (alumīnija rūdas) iegulas. Andu priekškalnēs un Orinoko zemienē ir naftas atradnes.

Andi ir bagāti ar dažādu metālu rūdām. Jau pats šo kalnu nosaukums tulkojumā no inku valodas nozīmē "vara kalni". Kalnu centrālajā daļā ir arī alvas rūda, daudzviet — zelts, platīns un citu metālu rūdas.

Klusā okeāna piekrastē (Čīlē) ir lielas salpetra atradnes. Salpetri izmanto kā minerālmēslojumu, no tā izgatavo arī dažādas ķīmiskas vielas.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arī Dienvidameriku, tāpat kā Āfriku un Austrāliju, var nosaukt par karsto kontinentu. Taču salīdzinājumā ar abiem pārējiem kontinentiem Dievidamerikā mitruma ir vairāk. Šo mitrumu kontinentiem atnes pastāvīgie vēji — pasāti — kas pūš no Atlantijas okeāna. Turklāt gar Dienvidamerikas austrumu piekrasti plūst siltā Gvajānas un siltā Brazīlijas straume, kas veicina nokrišņu veidošanos. Pasāti samērā brīvi iekļūst kontinentā, bet īpaši tālu — Amazones zemienē. Vairāk uz dienvidiem vējus nedaudz aiztur Brazīlijas plakankalne.

Bet no Klusā okeāna vēsajām un līdz ar to arī sausajām gaisa masām, kas veidojas virs aukstās Peru straumes, kontinentu sargā augstās Andu grēdas. Šīs straumes ietekmē ir izveidojies tikai nelielais Atakamas tuksnesis kontinenta rietumu piekrastē. Kopumā var teikt, ka Dienvidamerikā nevalda liels sausums un sausie apgabali ir nelieli.

Dienvidamerikas teritorijas lielākā daļa atrodas karstajā joslā, tātad ekvatoriālajā, subekvatoriālajā un tropu klimatiskajā joslā. Neliela kontinenta daļa plešas subtropu, bet vēl mazāka — mērenajā joslā. Mērenajā joslā valda rietumu vēji, taču tie neiekļūst kontinentā un atdod mitrumu Andu pretvēja nogāzēm. Andos valda augstkalnu klimats — katrā augstuma kilometrā gaisa temperatūra pazeminās apmēram par 6 °C. Sniegi un ledāji sastopami kalnu virsotnēs gan kontinenta dienvidos, kur Andi ir zemāki, gan pie ekvatora, kur gaisa temperatūra kalnu piekājē ir ļoti augsta, taču arī kalni šeit ir ļoti augsti.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kontinentā ir daudzas un dažādas dabas bagātības, tāpēc ir iespēja attīstīties arī visdažādākajiem saimniecības veidiem. Bagātīgi ir derīgo izrakteņu krājumi, īpaši Brazīlijā un Andos. Klusā un Atlantijas okeāna piekrastē un upēs iedzīvotāji nodarbojas ar zvejniecību. Labākās zvejas vietas ir Klusā okeāna piekrastē. Visvairāk zivju nozvejo Peru iedzīvotāji. Taču apmēram reizi 5 gados nozveja krasi samazinās, jo Peru aukstās straumes vietā no ziemeļiem ieplūst siltāki ūdeņi. Tie izraisa klimata pārmaiņas. Peru iedzīvotāji šo dabas parādību sauc par El Ninjo.

Pie upēm darbojas hidroelektrostacijas. Enerģijas ieguvei izmanto arī naftu un akmeņogles. Tropisko mežu kokiem ir vērtīga koksne, no tiem iegūst arī dažādas vielas — hinīnu medikamentiem, kaučuku dažādu izstrādājumu izgatavošanai. Lamas Andu kalnu iedzīvotājus gan "baro" gan "apģērbj" gan noder par transporta līdzekli. No Dienvidamerikas ir nākuši kartupeļi, kukurūza, kokvilna, zemenes un citi augi. Dienvidamerikā audzē arī dažādus ievestus augus, galvenokārt kafijkokus. Daudz ir liellopu un aitu.

Vairākās Dienvidamerikas valstīs audzē narkotiskos augus. Pasaulē šādu augu audzēšana atļauta tikai medicīnas vajadzībām, taču Peru, Kolumbija, Bolīvija un citas valstis nelegāli tirgo no šiem augiem iegūtās narkotiskās vielas un gūst lielus ienākumus. Galvenokārt tas ir kokaīns. Lielākā narkotisko augu un tieši — kokaīnkrūmu audzētāja Dienvidamerikā ir Peru.