Dienvidorkneju salas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dienvidorkneju salas
Signijas salas panorāma
Dienvidorkneju salas
Cyan pog.svg
Dienvidorkneju salas
Ģeogrāfija
Izvietojums Antarktika
Koordinātas 60°35′0″S 45°30′0″W / 60.58333°S 45.50000°W / -60.58333; -45.50000Koordinātas: 60°35′0″S 45°30′0″W / 60.58333°S 45.50000°W / -60.58333; -45.50000
Galvenās salas Koroneišena, Lorija sala
Platība 622 km²
Garums 125 km
Augstākais kalns Nivejas kalns
1266 m
Administrācija
Karogs: Antarktika Antarktika
Pretenzija Britu Antarktiskā teritorija,
Argentīnas Antarktīda
Demogrāfija
Iedzīvotāji 17—45

Dienvidorkneju salas (angļu: South Orkney Islands, spāņu: Islas Orcadas del Sur) ir salu arhipelāgs Antarktikā. Izvietojies Dienvidu okeānā ziemeļaustrumos no Antarktīdas pussalas; ziemeļos tās apskalo Skotijas jūra, dienvidos — Vedela jūra. Salas atrodas Antarktikas Līguma areālā, bet tās iekļautas divu valstu — Apvienotās Karalistes un Argentīnas teritoriālajās pretenzijās. 1904. gadā izveidotā Orkadasas polārstacija Lorija salā ir vissenākā cilvēku apdzīvotā vieta Antarktikā.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienvidorkneju salu karte

Arhipelāgs ir zemūdens Skotijas grēdas viena no virsūdens daļām. Sastāv no četrām galvenajām salām — Koroneišenas, Lorija salas, Pauela salas un Signijas salas, kā arī vairākiem desmitiem sīkāku saliņu un klinšu. Ap 30 km uz rietumiem no Koroneišenas atrodas nelielās Ineksesiblu salas. Arhipelāga salas kalnainas, lielākoties klātas ar pastāvīgu ledus segu. Augstākā virsotne Nivejas kalns Koroneišenas salā sasniedz 1265 m vjl.

Izvietojies aukstajās jūrās uz dienvidiem no Antarktiskās konverģences un pieder pie Skotijas jūras tundras ekoreģiona. Salās ir tundrai raksturīgā veģetācija: sūnas, ķērpji, aļģes. Bagātīga jūrasputnu, pingvīnu un roņu populācija.

Salu klimats lielākoties auksts, mitrs un vējains. Vasaras ir īsas un vēsas (no decembra līdz martam) — vidējā gaisa temperatura ir ap 2 °C, maksimālā — +12 °C. Ziemā (jūlijā) vidējā gaisa temperatūra ap −10 °C, bet var sasniegt −44 °C. Jūras akvatorija ap salām klāta ar ledu no aprīļa beigām līdz novembrim.

Arhipelāgā ir četras speciāli aizsargātas teritorijas: Mū sala (Nr. 109), Linča sala (Nr. 110), Pauela salas dienvidi (Nr. 111) un Koroneišenas salas ziemeļu daļa (Nr. 114).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salas 1821. gada 6. decembrī kopīgā kuģojumā atklāja roņu mednieki brits Džordžs Pauels un amerikānis Natenjels Pālmers. Sākotnēji arhipelāgs tika nosaukts par Pauela salām (Powell's Group), bet galvenā sala — par Koroneišenu par godu Lielbritānijas karaļa Džordža IV kronēšanai. 1823. gadā salas apmeklēja skotu roņu mednieks un jūrasbraucējs Džeimss Vedels un pārdēvēja arhipelāgu par godu Orkneju salām Skotijā, kas atrodas tādos pat platuma grādos Ziemeļu puslodē.[1] Vedels aptuveni nokartēja arhipelāgu, kā arī pārdēvēja atsevišķas salas.

1944. gada Folklenda salu pastmarka ar uzdruku lietošanai Dienvidorkneju salās

Lai arī salas regulāri apmeklēja roņu un vaļu mednieki, tās līdz 20. gadsimta sākumam netika sistemātiski pētītas. 1903. gadā arhipelāgā ieradās Viljams Brūss ar kuģi Scotia, kurš pārziemoja Lorija salā. Brūss nokartēja salas, atcēla vairākus Vedela nomainītos nosaukumus, kā arī ierīkoja meteostaciju, ko 1905. gadā pārdeva Argentīnas valdībai. Šī stacija, kas 1951. gadā tika pārdēvēta par Orkadasu, ir vecākā nepārtraukti funkcionējošā pētniecības stacija Antarktikā. No 1920. līdz 1926. gadam Signijas salā funkcionēja vaļu mednieku stacija.[2]

1908. gadā Apvienotā Karaliste pasludināja visas teritorijas dienvidos no 50. paralēles un starp 20 un 80 grādu rietumu garumiem par savu īpašumu. Līdz 1962. gadam Dienvidorkneju salas bija Folklenda Salu atkarīgā teritorija, bet vēlāk tika iekļauta Britu Antarktiskajā teritorijā. 1947. gadā Signijas salā tika izveidota vasaras polārstacija Signi.

Kopš 1925. gada arī Argentīna ir pasludinājusi arhipelāgu par savu teritoriju, iekļaujot to Tjerras del Fuego provincē.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]