Dienvidosetija

Республикæ Хуссар Ирыстон
სამხრეთი ოსეთი
Республика Южная Осетия
Dienvidosetijas Republika
Республикæ Хуссар Ирыстон; სამხრეთი ოსეთი; Республика Южная Осетия Dienvidosetijas Republika
Karogs	Ģerbonis
	Himna: Dienvidosetijas himna;
Galvaspilsēta	Chinvala
Valsts valodas	Osetīnu, gruzīnu, krievu
Etniskās grupas (1970)	osetīni (66,5%), gruzīni (28,3%), krievi (1,6%)
Valdība	Prezidentāla republika; (de jure Gruzijas sastāvdaļa)
No Gruzijas	1991. gada 28. novembrī
Platība
Iedzīvotāji
Valūta	Krievijas rublis (RUB)
Laika josla	(UTC+4)

Vikipēdijas raksts

Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Osetīnu apdzīvotā teritorija Gruzijas kartē

Dienvidosetija (osetīnu: Хуссар Ирыстон, Khussar Iryston; gruzīnu: სამხრეთ ოსეთი, Samxret Oseti; krievu: Южная Осетия, Yuzhnaya Osetiya) ir Gruzijas reģions, kas pēc PSRS sabrukuma pasludināja neatkarību, taču to neatzīst lielākā daļa pasaules valstu.

Osetīnietes mājas darbos (XIX gs.)

Osetīns XVIII gs. tērpā

Līdz XVIII gs. Kartlijas un Imeretinas kņazistu teritorijas. No 1774. gada Krievijas impērijas, tad KPFSR (Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika) Kaukāza Sociālistiskās Republikas daļa. 1922. gada 20. aprīlī administratīvu apsvērumu dēļ teritorija Kaukāza grēdas dienvidu pusē tika atdalīta un iekļauta kā jauna administratīvā vienība - Dienvidosetijas apgabals (kurā tika apvienotas daļas no bijušās Tblisi guberņas Gori un Dušeti pagastiem, kā arī daļas no bijušās Kutaisi guberņas Rači un Šoropani pagastiem) - Gruzijas PSR sastāvā. Ar PSRS konstitūciju (05.12.1936.) un Gruzijas PSR konstitūciju (13.02.1937.) apgabalam tika piešķirta iekšējā autonomija un tas tika pārdēvēts par Dienvidosetijas autonomais apgabals Gruzijas PSR sastāvā (kr. Юго-Осетинская автономная область в составе Грузинской ССР), ar galvaspilsētu Chinvali.

Satura rādītājs

1 Juridiskā statusa izmaiņas pēc PSRS pašlikvidēšanās
2 Etnopolitiskais konflikts
3 Skatīt arī
4 Literatūra
5 Ārējās saites

[izmainīt šo sadaļu] Juridiskā statusa izmaiņas pēc PSRS pašlikvidēšanās

1989. gada 10. novembrī Dienvidosetijas autonomā apgabala tautas deputātu XII ārkārtas sesijā tika pieņemts lēmums palielināt pašpārvaldes autonomijas tiesības, mainot autonomā apgabala statusu uz autonomās republikas (kr. Автономная Советская Социалистическая Республика) statusu, vēršoties ar statusa maiņas lūgumu PSRS un Gruzijas PSR Augstākajās Padomēs. 1990. gada 20. septembrī Dienvidosetijas autonomā apgabala tautas deputātu padome pieņēma deklarāciju par Dienvidosetijas valstisko suverenitāti, pārdēvējot apgabalu par Dienvidosetijas Padomju Demokrātisko Republiku, un vērsās PSRS Augstākajā Padomē ar lūgumu uzņemt PSRS sastāvā.
- 1991. 21. septembrī Gruzijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs izsludināja šo lēmumu par nelikumīgu.
1990. gada 28. novembrī DPDR tautas deputātu XVI sesijā teritorijas nosaukums tika mainīts uz "Dienvidosetijas Padomju Republika".
1990. gada 11. decembrī Gruzijas Republikas parlaments pieņēma likumu "Par Dienvidosetijas autonomā apgabala likvidēšanu", anulējot osetīnu teritorijas pašpārvaldes autonomiju, sadalot teritoriju daļās, kas tika pievienotas blakus esošajām administratīvajām teritorijām (turpmāk oficiālajos dokumentos šo teritoriju dēvē par Šida Kartli (iekšējā Kartlija).
1991. gada 1. septembrī, pamatojoties uz referendumā pausto iedzīvotāju nostāju, DSR Augstākā Padome pasludināja par atdalīšanos no Gruzijas Republikas un pievienošanos Krievijas Federācijai. 26. novembrī Dienvidosetijas Sociālistiskā Republiku DSR Augstākā Padome pārdēvēja par Dienvidosetijas Republiku (Respublikae Xyssar Iryston).
1992. gada 29. maijā DR AP, balstoties uz referenduma (19.01.1992.) rezultātiem, proklamēja Dienvidosetijas Republikas kā neatkarīgas valsts suverenitāti.

Nevienu no šiem t.s. Dienvidosetijas Republikas juridiskajiem aktiem Gruzijas Republika neatzīst, un juridiski šī teritorija ir Gruzijas Republikas daļa.

[izmainīt šo sadaļu] Etnopolitiskais konflikts

Dienvidosetija (2007.)

1989. gada novembra beigās autonomā apgabala milicija (ekvivalents valsts policijai) apturēja autobusu kolonnu, kas devās no Gruzijas uz Chinvali, lai piedalītos mītiņā par Gruzijas atdalīšanos no PSRS. Šis incidents aizsāka bruņotas osetīnu un gruzīnu sadursmes apgabalā.
1990. gada 11. decembrī Gruzijas Republikas parlaments pieņēma likumu "Par Dienvidosetijas autonomā apgabala likvidēšanu", ieviešot provincē ārkārtas stāvokli un ievedot tur policijas un armijas vienības. Sākās atklāta karadarbība starp autonomijas milicijas un zemessardzes spēkiem no vienas un Gruzijas Republikas spēkiem no otras puses. 1992. gada ziemā tika noslēgts pamiers - t.s. Dagomisas vienošanās (kr. Дагомысскиe соглашения).
2008. gada augustā līdz ar vēl vienu Gruzijas mēģinājumu pārņemt kontroli pār seperātisko provinci, atsākās karadarbība. Dienvidosetijas militāro spēkus atbalstīja Krievijas armija, atsitot uzbrukumu un iebrūkot arī oficiālās Gruzijas valdības kontrolētajā valsts daļā. 2008. gada 28. augustā Krievija atzina Dienvidosetijas Republikas neatkarību. Gruzija, savukārt, uzskata Dienvidosetiju par Krievijas okupētu teritoriju.

[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī

Abhāzijas un Dienvidosetijas starptautiskā atzīšana

[izmainīt šo sadaļu] Literatūra

Очерки истории Юго-Осетии. - Цхинвали, 1969
Техов Б. В., Очерки древней истории и археологии Юго-Осетии. - Тблиси, 1971
Цховребов В. Д., Первые шаги социал-демократического движения в Южной Осетии. - Цхинвали, 1973
Цховребов Н. 3., Очерк истории Юго-Осетинской организации Коммунистической партии Грузии, 1905—1921 гг. - Сталинири, 1961
Плиев Б. 3., Цховребов И. Н., Образование Юго-Осетинской автономной области. - Цхинвали, 1972
Плиев Б. 3., Трудящиеся Юго-Осетии в период Великой Отечественной войны. - Сталинири, 1957
Джандиери М. И., Лежава Г. И., Архитектура горных районов Грузии. Хевсуретия, Южная Осетия, Горная Рача и Нижняя Сванетия. - Москва, 1940
Санакоев Б. И., Художники Юго-Осетии. - Сталинири, 1957
Чибиров Л. А., Осетинское народное жилище. - Цхинвали, 1970
Робакидзе А. И., Гегечкори Г. Г., Формы жилища и структура поселения горной Осетин. - Тбилиси, 1975
Цабаев В., Юго-Осетинский государственный драматический театр им. К. Хетагурова. - Сталинири, 1957

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

Dienvidosetija

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Juridiskā statusa izmaiņas pēc PSRS pašlikvidēšanās

[izmainīt šo sadaļu] Etnopolitiskais konflikts

[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī

[izmainīt šo sadaļu] Literatūra

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

Lietotāja rīki

Vārdtelpas

Varianti

Apskates

Darbības

Meklēt

Navigācija

Rīki

Citās valodās