Dienvidsudānas pilsoņu karš

Vikipēdijas lapa
Dienvidsudānas pilsoņu karš

Dienvidsudānas karte 2016. gada 1. aprīlī
     Dienvidsudānas valdība un tās sabiedrotie
     Rika Mahara opozīcijas spēki
     Sudanās valdība

Datums2013. gada 15. decembris[2]—2020. gada 22. februāris
Vieta
Iznākums

Neizšķirts

  • Izveidota koalīcijas valdība
  • Izveidoti trīs speciālie reģioni
  • Turpinās etniskie konflikti Dienvidsudānā.
Karojošās puses

Valsts karogs: Dienvidsudāna Dienvidsudānas valdība
Valsts karogs: Dienvidsudāna Dienvidsudānas Atbrīvošanas kustība
Valsts karogs: Uganda Uganda

Valsts karogs: Ēģipte Ēģipte (apgalvots)[1]

Valsts karogs: Apvienoto Nāciju Organizācija Apvienoto Nāciju Organizācijas misija Dienvidsudānā

Valsts karogs: Dienvidsudāna Opozīcija

Valsts karogs: Dienvidsudāna Dienvidsudānas Demokrātiskā kustība
Zaudējumi

Vairāk nekā 1 500 000 civiliedzīvotāju ir pametuši Dienvidsudānu
No 2017. gada februāra līdz majiam valstī norisinājās bads

Dienvidsudānas pilsoņu karš bija konflikts Dienvidsudānā starp Dienvidsudānas valdību un opozīciju. Tas sākās, kad 2013. gada 14. decembrī, kad prezidents Salva Kīrs Majardits apsūdzēja viceprezidentu Rīku Maharu un desmit citas personas apvērsuma mēģinājumā. Mahars noliedza apsūdzību un pameta valsti, lai dibinātu opozīcijas partiju. Sadursmes starp valdības spēkiem un opozīciju pārvērtās pilsoņu karā. Tiek uzskatīts, ka kara laikā gājuši bojā līdz pat 383 000 cilvēku.

Ugandas karaspēks cīnijās kopā ar Dienvidsudānas bruņotajiem spēkiem pret nermieniekiem. 2014. gadā tie palīdzēja sakaut Mahara spēkus pie Džūbas. Tajā pašā gadā tika noteikts, ka apmēram 1600 Ugandas karavīru atrodas valstī. Konflikta laikā tika evakuēti aptuveni 40 000 ugandiešu pilsoņu.[3]

Pilsoņu karš bija viens no iemesliem, kas valstī izraisīja badu no 2017. gada februāra līdz majiam. 20. februārī tika oficiāli pasludināts bada stāvoklis.[4] Otrais bada iemesls bija ekonomiskais sabrukums. Bada stāvoklis beidzās jūnija beigās, taču joprojām 1,7 miljoni cilvēku cieš no pārtikas trūkuma.[5]

Konflikts tika izbeigts 2020. gada februārī, kad konkurējošie vadītāji Salva Kīrs Majardits un Rieks Mačars panāca vienošanos un izveidoja koalīcijas valdību,[6] dodot iespēju bēgļiem atgriezties mājās.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]