Dienvidu gludais valis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dienvidu gludais valis
Eubalaena australis (Des Moulins, 1822)
Dienvidu valis
Dienvidu valis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Vaļveidīgie (Cetacea)
Apakškārta Plātņvaļi (Mysticeti)
Dzimta Gludo vaļu dzimta (Balaenidae)
Ģints Gludie vaļi (Eubalaena)
Suga Dienvidu gludais valis (Eubalaena australis)
Sinonīmi
  • B. glacialis (Mueller), 1776
  • B. antarctica Lesson, 1828
  • B. antipodarum Gray, 1843
  • Hunterus temminckii Gray, 1864
  • Macleayius australiensis Gray, 1865
  • E. capensis Gray, 1866
  • Halibalaena britannica Gray, 1873
  • E. glacialis australis Tomilin, 1962
  • B. glacialis australis Scheffer & Rice, 1963
Izplatība
Cetacea range map Southern Right Whale.png

Dienvidu gludais valis (Eubalaena australis) pieder pie gludo vaļu dzimtas (Balaenidae). Tam ir liela galva, kas ir apmēram viena ceturtā daļa no visa ķermeņa garuma. Peld samērā lēni, mierīgi šķērsojot piekrastes ūdeņus. Mūsdienās šis valis sastopams pie Ņūfaundlendas, Madeiras un Patagonijas krastiem, Austrālijas dienvidrietumu ūdeņos, pie Jaunzēlandes, Aļaskas un Azoru salām[1].

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izaugumi uz galvas

Dienvidu vaļa ķermeņa garums ir 13 - 18 metri, svars 50-55 tonnas. Vaļa ķermenis ir liels un spēcīgs, ar gludu ādu, bez muguras spuras. Galva ir milzīga — aizņem apmēram vienu ceturto daļu ķermeņa garuma. Dienvidu vaļa raksturīgākā pazīme ir bārdveidīgie izaugumi uz galvas. Ādas izaugums var sasniegt 10 centimetru augstumu, to klāj daudzas vēžveidīgo un gliemežu sugas. Šie spilventiņi attīstās galvenokārt uz bārdas, apakšējā žokļa vai zem elpošanas atverēm un tiek dēvēti par cepurītēm.

Katrā mutes pusē izaug līdz pat 230-390 elastīgas plātnītes, katra ir 2 metrus gara un apaugusi ar stīvu spalvu.

Dzīvesveids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izpeldējis ievilkt gaisu

Dienvidu valis uzturas galvenokārt seklos piekrastes ūdeņos.

Pārsvarā dzīvo ģimenes baros, kas sastāv apmēram no sešiem dzīvniekiem. Pārošanās periodā bari apvienojas, un tad var saskaitīt līdz pat 50 vaļiem. Dzīvnieku sastāvs barā mainās. Bieži valis pamet savu baru un pievienojas citam, bet pēc vairākām dienām atkal atgriežas savā barā.

Dienvidu valis ne vienmēr ir lēns un kūtrs. Bieži vien tas steidzas pa ūdeņiem un izšļāc ūdens geizerus viņam tipiskajā V burta veidā - tie reizēm sasniedz pat 5 metru augstumu.

Vaļi ūdens virspusē uzturas 5- 10 minūtes, ieelpo reizi minūtē, pēc tam uz 10-20 minūtēm ienirst ūdenī. Starplaiki starp ieelpošanas brīžiem nav regulāri.

Ienirstot valis paceļ gaisā astes spuru un ar to skaļi uzsit pa ūdeni. Tā viņš informē par savu atrašanās vietu. Īpaši svarīgi tas ir vējainā laikā, jo tad grūtāk ir sadzirdēt balsi.

Vaļu balsis atgādina dudināšana, kas atgādina ērģeļu skaņas, sprauslāšana, šņākšana un īpašas čerkstošas skaņas.

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienvidu vaļa pamatbarība ir planktoni un spīdvēži. Valis nesteidzīgi, ar ātrumu 4km/h peld ūdens virspusē un ar atvērtu muti uzņem ūdeni. Ik pēc dažām minūtēm aizver muti un visu ūdeni ar mēli piespiež bārdas sietam, kas atrodas aukslēju sānos. Pēc tam ūdeni izlaiž. Garšīgo masu, kas nav izfiltrējusies cauri vaļa bārdu, norij.

Vaļa bārdai, kuru kādreiz dēvēja par vaļa ziloņkaulu, nav nekā kopīga ar kauliem. Tās ir pārkaulojušās ūsas.

Valim ir ļoti liela mute, taču tas nebūt nenozīmē, ka valis pārtiek no lieliem medījumiem. Valim ir šaurs barības vads, tāpēc, tas barojas tikai ar maziem dzīvnieciņiem. Viņš aprij apmēram 1200 litru šo radījumu dienā.

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienvidu vaļa pārošanās periods ir agrā pavasarī. Šis process notiek ļoti skaļi, tēviņš baksta mātīti un berzējas gar viņu ar galvu, vienlaikus paklapē viņu ar sānu spurām un asti. Grūtniecība ilgst 10-12 mēnešus. Pasaulē nāk viens mazulis, kas ir apmēram 5-6 metrus garš. Dzemdībām mātīte izvēlas mierīgu vietu seklākā un norobežotākā līcī. Mazulis piedzimst zem ūdens, taču uzreiz pēc piedzimšanas tam jānokļūst ūdens virspusē, lai pirmo reizi ieelpotu svaigu gaisu. Māte mazuli baro apmēram gadu. Turpmākos divus gadus mazulis ir kopā ar māti, līdz viņas nākamajai grūtniecībai. Laikā no piecu līdz desmit gadu vecumam jaunais valis jau ir spējīgs vairoties. Pamatojoties uz veiktajiem vaļu novērojumiem, zinātnieki uzskata, ka šobrīd mātītes pārojas agrīnākā vecumā un mazuļi tām dzimst biežāk nekā agrāk.

Dienvidu valis un cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudzus gadus dienvidu valis bija visvairāk nogalinātais valis, jo viņu nomedīt bija pavisam viegli. Šī dzīvnieka masveida medības notika lielākoties Dienvidu puslodē. Valis pārvietojas ļoti lēnam (lielākais ātrums apmēram 10 km/h), tam ir ļoti daudz tauku un kādreiz tik pieprasītā vaļa bārda. 1936. gadā tika pieņemts likums par šī dzīvnieka aizsardzību. Visus gludvaļus aizsargā Vašingtonas konvencija. Kaut arī šo vaļu skaits lēnām pieaug, pasaulē ir tikai apmēram 2000 eksemplāru.

Radniecīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dzīvnieku pasaulē,Izdevējs UAB IMP BALTIC, 52 karte, ISBN 9986-9333-7-4

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]